Izvērtējot pašvaldības lēmumus par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) secinājusi, ka pašvaldības, kuras ir reorganizējušas izglītības iestāžu tīklu, trijos gados ir devušas ietaupījumu 4,33 miljonu eiro apmērā.
Ar šiem līdzekļiem gan nepietiek, lai celtu zemāko algas likmi par slodzi visiem pedagogiem, tāpēc ministrija piedāvājusi valdībai trīs risinājumus šo līdzekļu izlietojumam, teikts IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai", ko otrdien paredzējusi uzklausīt valdība.
IZM atzīmē, ka šā gada 15. janvārī Ministru kabinets pieņēma Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, paredzot, ka zemākās darba algas likmes pedagogiem tiek paaugstinātas pakāpeniski – 2018. gada 1.septembrī līdz 710 eiro, 2019. gada 1. septembrī līdz 750 eiro, 2020. gada 1. septembrī līdz 790 eiro, 2021. gada 1. septembrī – līdz 830 eiro un 2022. gada 1. septembrī līdz 900 eiro.
Analizējot tarifikācijas datus 2017./2018. mācību gadā, IZM konstatējusi, ka 77 pašvaldībām vidējā algas likme pašvaldībās pašvaldību vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu skolotājiem ir 710 eiro un vairāk.
Attiecībā uz papildus finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, grafikā tika noteikts, ka finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai iegūst, sakārtojot iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžetiem, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.
Veicot aprēķinus par finansiālo ietaupījumu, kas veidojas vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā trīs gadu laikā sākot no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas, ņemti vērā pašvaldību lēmumi par vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu likvidāciju, reorganizāciju, mainot vispārējās pamata vai vidējās izglītības iestādē īstenoto pakāpi un vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu apvienošanu vai pievienošanu citai vispārējās pamata vai vidējās izglītības iestādei, rezultātā saglabājot (izveidojot) vienu izglītības programmu īstenošanas vietu.
IZM dati liecina, ka 2016. gadā ietaupīti 1,23 miljoni eiro, 2017. gadā – 1,19 miljoni eiro, bet 2018. gadā – 1,92 miljoni eiro.
Kā norāda IZM, aprēķinā ņemts vērā viena skolēna izmaksa attiecīgajā gadā un pašvaldībā, kurā ir notikušas skolu tīkla sakārtošana. Aprēķinos par finansiālo ietaupījumu nav iekļauti vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas gadījumi, kas skar pirmsskolas izglītības iestāžu pievienošanu, apvienošanu ar citu iestādi, vai arī to likvidāciju, ievērojot, ka pirmsskolas izglītības iestādes pamatā tiek finansētas no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Tāpat arī aprēķinos nav iekļautas izmaiņas pašvaldību speciālās izglītības iestāžu tīklā, ņemot vērā to, ka speciālām izglītības iestādēm gan pedagogu darba samaksa, gan uzturēšanas izdevumi tiek nodrošināti no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem.
Lai sekmētu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, vienlaikus arī nodrošinātu zemākās algas paaugstināšanas grafikā noteiktā izpildi, ministrija piedāvājusi valdībai trīs risinājuma variantus.
Pirmais variants ir nepaaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi – 680 eiro – un veikt papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām, kuras ir kārtojušas izglītības iestāžu tīklus, kā arī ievēro Ministru kabineta noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi.
IZM dati liecina, ka šādi pie 1,44 miljoniem eiro vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu, pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai tiktu kopumā 88 pašvaldībām.
Šis variants paredzētu, ka vislielāko papildfinansējumu saņemtu Rīga – 417 396 eiro, 94 623 eiro saņemtu Saldus novads, bet 70 403 eiro Dobeles novads, savukārt Ventspils varētu tikt pie 40 052 eiro. Mazākas summas saņemtu Dundagas novads – 750 eiro, Strenču novads – 640 eiro un Rojas novads – 588 eiro.
Otrs IZM piedāvātais variants ir paaugstināt vispārējās izglītības pašvaldību pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi līdz 710 eiro, vienlaikus paaugstinot normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi ar tādu aprēķinu, lai katras pašvaldības saņemtā mērķdotācija pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai paliktu nemainīga (par ~4% pieaug algas likme un par ~4% samazinās aprēķināto pedagoģisko likmju skaits), kā arī veikt papildu finansējuma piešķiršanu iepriekšminētajām pašvaldībām.
Trešais IZM piedāvātais variants ir paaugstināt vispārējās izglītības pašvaldību pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi līdz 710 eiro, vienlaikus paaugstinot normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi ar tādu aprēķinu, lai katras pašvaldības saņemtā mērķdotācija pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai paliktu nemainīga (par ~4% pieaug algas likme un par ~4% samazinās aprēķināto pedagoģisko likmju skaits), kā arī veikt papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām.
Šis IZM piedāvājuma variants arī paredz no valsts budžeta papildus finansēt zemākās mēnešalgas pieaugumu citām kategorijām – privāto izglītības iestāžu pedagogiem, profesionālās izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogiem, interešu izglītības pedagogiem, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Kultūras ministrijas resoru pedagogiem.
Ja ietaupījumu 4 334 553 eiro apmērā, kas veido aptuveni 1,2% no summārās gada mērķdotācijas 2018. gadam, atbilstoši normatīvajam regulējumam, novirza pedagogu zemākās algas likmes paaugstināšanai, summa ir pārāk maza, lai ar tās palīdzību paceltu zemāko algas likmi par slodzi visiem pedagogiem, norāda IZM.
Savukārt, lai realizētu zemākās darba algas likmes paaugstināšanas grafiku, nodrošinot zemāko mēneša darba algas likmi 710 eiro, 2019. gadā būtu nepieciešami aptuveni 17,4 miljoni eiro.
Turklāt, ņemot vērā, ka ietaupījums radies tikai vienā no kategoriju segmentiem – vispārējā izglītībā – vienmērīga pieauguma nodrošināšana visiem būtu demotivējoša turpmāko reformu veikšanai, norāda IZM.
Tāpēc ietaupījumu 4 334 553 eiro apmērā, ko pašvaldības devušas reorganizējot izglītības iestāžu tīklu, ministrija piedāvā novirzīt to pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu, pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai, kas jau šobrīd izpilda Ministru kabineta noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, un, lai gan neizpilda Ministru kabineta noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, bet ir veikušas skolu tīkla kārtošanas pasākumus, kas devuši reālu mērķdotācijas ietaupījumu.
Pašvaldības, kurām tiktu piešķirts papildu finansējums, to vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem varētu izmaksāt piemaksas, prēmijas un naudas balvas.
Pašvaldības, kuras ir reorganizējušas izglītības iestāžu tīklu, summāri trijos gados ir devušas ietaupījumu 4 334 553 eiro apmērā un ievērojot solidaritātes principu, tāda pati summa gadā būtu novirzāma mērķdotācijai papildus no valsts budžeta, kuru ministrija piedāvā sadalīt šādi – 2018. gada pēdējiem četriem mēnešiem 1 444 851 eiro piešķirt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", saglabājot konstantu finansējuma apmēru 2019. gadam un 2020. gadam, kā arī papildus piešķirt finansējumu līdzvērtīgā apjomā prognozējot izglītības iestāžu samazināšanās tendences kā 2018. gadā 1,5 miljonu eiro apmērā 2019. gadam un 2020. gadam, pašvaldību līdz 2019. gada 1. martam pieņemtajiem lēmumiem par skolu reorganizāciju, likvidāciju un izglītības pakāpes maiņu dotajam ietaupījumam.
Izkatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka, salīdzinājumā ar vispārējās izglītības iestāžu skaitu 2010./2011. mācību gada sākumā vidusskolu skaits 2017./2018. mācību gada sākumā ir samazinājies par 39 iestādēm, pamatskolu – par 72 iestādēm, savukārt sākumskolu skaits pieaudzis par 22 iestādēm.
Saskaņā ar pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā IZM prognozē, ka 2018./2019. mācību gada sākumā salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu sākumskolu skaits samazināsies par trīs iestādēm, pamatskolu skaits par 20 iestādēm, savukārt vidusskolu skaits par 9 iestādēm.
Izvērtējot līdz 2018. gada 11. aprīlim ministrijas saskaņotos pašvaldību lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā uz 2018./2019. mācību gada sākumu salīdzinājumā ar 2012. gadā saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem, IZM konstatējusi, ka 2018. gadā ir pieaudzis reorganizācijas vai likvidācijas procesā iesaistīto izglītības iestāžu skaits.
Salīdzinājumā ar iepriekšējos gados ministrijas saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem, konstatējams, ka pieaug slēgto izglītības iestāžu skaits, kā arī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieaugusi tendence mainīt izglītības iestādē īstenoto izglītības pakāpi. Savukārt pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu apvienošanu vai pievienošanu citai iestādei galvenokārt nav saistāmi ar faktisku izglītības iestāžu darbības maiņu.
Kā liecina izskatīšanai valdības sēdē iesniegtie dokumenti, IZM rosinājusi atbalstīt pirmo no trim risinājuma variantiem attiecībā uz papildu finansējuma piešķiršanu vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu, pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai tām pašvaldībām, kuras ir kārtojušas izglītības iestāžu tīklu, kā arī ievēro Ministru kabineta noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaitā attiecībā pret vienu pedagoga mēneša darba likmi.
Valdības lēmumprojekts arī paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt IZM 1 444 851 eiro 2018. gadam, lai nodrošinātu papildu finansējumu vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu, pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas balvu kā vienreizēja maksājuma izmaksai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
