Pēdējās Saeimas vēlēšanās no jaunākajām izmaiņām apgabalos būtu ieguvusi 'Saskaņa', bet zaudējusi 'Vienotība'  (6)

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien nolēma, ka rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlēs 35 tautas pārstāvjus, Vidzemē - 25, Zemgalē un Latgales - pa 14, bet Kurzemē - 12 parlamentāriešus. Salīdzinot ar 12.Saeimu, Rīgā klāt nāks trīs deputātu vietas, no Vidzemes, Latgales un Kurzemes ievēlēs par vienu deputātu mazāk, bet no Zemgales apgabala ievēlamo parlamentāriešu skaits nemainīsies.

Ja šādi deputātu mandāti tiktu sadalīti jau iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, "Saskaņa" Saeimā būtu ieguvusi par vienu deputātu vairāk, bet "Vienotība" - par vienu pārstāvi Saeimā mazāk. "Saskaņa" par vienu deputātu vairāk būtu ieguvusi Rīgas vēlēšanu apgabalā, kur mandātu uzreiz būtu ieguvis Igors Zujevs, kurš pašlaik tāpat ir nonācis Saeimā, 2015.gadā nomainot Regīnu Ločmeli-Luņovu.

Arī "Vienotība" Rīgas vēlēšanu apgabalā būtu ieguvusi par vienu mandātu vairāk, tomēr kopumā partija būtu zaudētājos, jo vienlaikus zaudētu pa vienam deputātam Kurzemē un Latgalē. Šādu izmaiņu gadījumā Saeimā uzreiz būtu iekļuvis Veiko Spolītis, bet nebūtu iekļuvuši Anrijs Matīss un Ints Dālderis, turklāt Kurzemē vēl tālāk no iekļūšanas Saeimā būtu atradusies "Vienotības" toreizējā līdere Solvita Āboltiņa, kurai pietika ar viena deputāta aiziešanu no Saeimas, lai tajā nonāktu viņa pati.

Minētajām izmaiņām būtu ietekme arī uz apvienību "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kas vienu mandātu iegūtu Rīgā, bet zaudētu to Vidzemē, sekojoši Saeimā nebūtu iekļuvis Rihards Kols, bet Rīgā deputāta vieta pienāktos Andrim Vilkam.

Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" Saeimā ieguva 24 vietas, bet "Vienotība" - 23, pēc tam gan piedzīvojot pamatīgu šķelšanos.

Kā ziņots, nākamajās saeimas vēlēšanās no 35 Rīgas vēlēšanu apgabala mandātiem ārvalstīs esošie vēlētāji nosacīti veido astoņas vietas Saeimā, žurnālistiem pastāstīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Deputātu vietu skaita palielinājums Rīgas vēlēšanu apgabalā saistīts galvenokārt ar vēlētāju skaita pieaugumu ārvalstīs, jo atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu noteica vairākos soļos. Visu vēlētāju skaits 1 548 100 tiek sadalīts uz 100, pēc tam katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaits tiek dalīts ar iepriekš minētā dalījuma rezultātu. Tā kā šādā veidā iegūtais kopējais mandātu skaits veidoja 98, tad ievēlējamo deputātu skaitu par vienu tika palielināts tajos vēlēšanu apgabalos, kuros skaitlis pēc komata jeb daļskaitlis ir vislielākais - Zemgales un Latgales apgabalos.

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali - Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, no kuriem parlamentā kopā ievēlami 100 deputāti. Atbilstoši likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Vēlētāji ārvalstīs pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

12.Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlēja 32 deputātus, no Vidzemes - 26, no Latgales - 15, no Zemgales - 14, bet no Kurzemes vēlēšanu apgabala - 13 deputātus.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas šā gada 5.jūnijā valstī bija reģistrēts 1 548 100 balsstiesīgu pilsoņu. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 545 452 vēlētāji, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 392 374, Latgales vēlēšanu apgabalā - 209 110, Zemgales vēlēšanu apgabalā - 213 716, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 187 448 vēlētāji. Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2014.gadā, vēlētāju skaits pieaudzis Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet pārējos apgabalos samazinājies. Tāpat nedaudz sarucis arī kopējais vēlētāju skaits valstī.