Apgabaltiesa kādai sievietei atceļ 76 sodus par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides  (142)

Jūrmalas iedzīvotājai pašvaldības policija par iebraukšanu pilsētas teritorijā bez caurlaides bija piemērojusi sodus 3850 eiro apmērā jeb 50 eiro par katru iebraukšanu bez caurlaides. Santa protokolus saņēmusi piecus mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas, tādēļ vērsusies pie juristes, uzskatot, ka policijai bija jābrīdina daudz ātrāk.

Sākotnēji Jūrmalas rajona tiesa atzina, ka sievieti jāmaksā viss sods, taču pēdējā instance - Rīgas apgabaltiesa - atcēlusi 76 administratīvo pārkāpumu protokolus, atstājot spēkā tikai pirmo - 50 eiro apmērā. Tiesa spriedumā norādījusi, ka, novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais soda mērķis - atturēt personu no atkārtotas pārkāpumu izdarīšanas. Līdzšinējā sistēma gluži pretēji veicinājusi pārkāpumu sistemātiskumu.

"Pirmais sods ir pamatots, jo nezināšana vai aizmāršība neatbrīvo no atbildības. Jautājums ir par samērīgumu, kas ir sekojis pēc tam. Administratīvās lietvedības sākšana piecus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas nav samērīga, nav attaisnojama ar iestādes kapacitātes trūkumu," raidījumam klāsta sievietes juriste Inese Auniņa.

Pērn no aprīļa līdz septembra beigām, kad tiek iekasēti 2 eiro par iebraukšanu Jūrmalā, bez vienreizējās iebraukšanas caurlaides braukuši vismaz 100 autovadītāji dienā. Darba apjoms ir tik liels, ka pirms pusgada Jūrmalas pašvaldības policijas vadība bija spiesta pieņemt darbā jaunus darbiniekus un vērt vaļā nodaļu, kas nodarbojas tikai ar šo pārkāpumu izskatīšanu. "Tas diemžēl skaidrojams ar to, ka ir ļoti liels pārkāpēju skaits. Es neuzskatu, ka šie pieci mēneši būtu liels pārmetums pašvaldības policijai. Iebraukšanas maksa [Jūrmalā] nav nekas jauns," raidījumam paudis Jūrmalas pilsētas domes Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Ķēniņš.

Kopumā rajona tiesās līdzīgās lietās zaudējuši 40 pārkāpēji, bet pēdējā instancē šos spriedumus vairākums nebija pārsūdzējis. Zvērināts advokāts Olavs Cers, kas specializējas juridisku problēmu risināšanā ar valsts iestādēm un pašvaldībām, vērš uzmanību uz to, kāpēc protokolus par ātruma pārsniegšanu no fotoradariem var atsūtīt daudz ātrāk nekā to darījusi Jūrmalas pašvaldības policija.

"No visiem radariem, neskatoties uz to, ka viņi aptver visu Latvijas teritoriju, soda kvītis ar foto cilvēki saņem divu nedēļu laikā. Tātad tas ir iespējams. Tad jāskatās savādāk - ja ir ieviesta sistēma, lai novērstu pārkāpumu, ir arī jāmēģina nodrošināt attiecīgu kapacitāti apstrādājošai iestādei. Ja tas nesanāk, tad jādomā, vai kaut kas nav nepareizi," savu viedokli izteicis advokāts.