Saeima lemj par Rasnača demisiju. Video tiešraide noslēgusies  (85)

Savukārt pats Rasnačs viņa demisijas pieprasījumu saista ar atstādinātā maksātnespējas administratora Māra Sprūda interesēm. Rasnačs ceturtdien Latvijas Radio pauda viedokli, ka pastāv saite starp demisijas pieprasījuma iesniedzējiem Ingunu Sudrabu (NSL) un Romānu Mežecki (NSL) un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, kurš savukārt veidojot saiti ar Sprūdu. Visas problēmas radās pēc tam, kad Sprūdu atbrīvoja no apcietinājuma, piebilda politiķis.

Ministrs vēršanos pret viņu saistīja ar reformām maksātnespējas jomā, kas esot sāpīgas un kādam nepatīk, tāpēc šie cilvēki izmantojot "pastniekus Saeimā", lai mēģinātu vērsties pret viņu. Reformas nepatīk tiem, kas sajūt apdraudējumu savam riskantajam daudzmiljonu biznesam.

Bija sagatavoti divi lēmuma projekti par neuzticības izteikšanu Rasnačam. Vienu parakstījuši Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas un pie tās saistītie deputāti: Juris Viļums (LRA), Nellija Kleinberga (LRA), Mārtiņš Šics (LRA), Rihards Melgailis (LRA), Varis Krūmiņš (LRA), Jānis Ruks (LRA), Inga Bite (LRA), Silvija Šimfa, Edvards Smiltēns un Arvīds Platpers.

Iepriekš LRA norādīja, ka tieši Rasnačs "ir atbildīgs par nesakārtotu likumdošanu attiecībā uz maksātnespējas administratoru darbu. Līdz ar to viņam jāuzņemas atbildība par tiem likumpārkāpumiem, kas saistās ar nozari. Maksātnespējas administrēšanas process visus šos gadus ir nesis labumu tikai pašiem administratoriem, nevis veicinājis valsts ieguvumus."

LRA uzskata, ka Rasnačam var pārmest ne vien maksātnespējas procesa nesakārtotību, jo tāda valda teju visās ministrijas sfērās.

Otru lēmuma projektu parakstījuši citu opozīcijas partiju – "Saskaņas", "No sirds Latvijai" – deputāti: Jānis Urbanovičs (S), Sergejs Potapkins (S), Ivans Ribakovs (S), Mihails Zemļinskis (S), Jānis Ādamsons (S), Aleksandrs Jakimovs (S), Sergejs Mirskis (S), Ivans Klementjevs (S), Romans Miloslavskis (S), Boriss Cilevičs (S), Vladimirs Nikonovs (S), Jānis Tutins (S), Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), Inguna Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte/NSL), Romāns Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts/NSL) un Aivars Meija (pie frakcijām nepiederošs deputāts/NSL).

Abi lēmuma projekti paredz izteikt neuzticību tieslietu ministram. "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" deputātu iesniegtajam projektam klāt pievienota anotācija.

Tajā deputāti atsaucas uz valdības deklarāciju, kurā pausta apņemšanās sakārtot maksātnespējas jomu. Lēmuma projekta autoru ieskatā "valdības deklarācija par maksātnespējas jautājumiem vairāk kā divu gadu garumā tieslietu ministra mazspējas un neieinteresētības dēļ tā arī palikusi deklarācijas līmenī".

"Tieslietu ministram būtu jāīsteno Maksātnespējas administrācijas pārraudzība. Izveidojusies situācija, ka tieslietu ministrs pārraudzību pār Maksātnespēju administrāciju īsteno vāji vai vispār neīsteno un sistēmas darbība un attīstība notiek pašplūsmā. Ministrs nespēj ne vadīt ministriju noteikto funkciju īstenošanai, ne pārraudzīt Maksātnespējas administrāciju," rakstīts anotācijā.

"Administratoru darbību formāli un bez pietiekamas kontroles turpina uzraudzīt paši administratori, [..]. Daudzi administratori savā profesijā pelna milzu naudu, nodarbojoties ar dažāda rakstura krimināli sodāmām darbībām, tādā veidā veicinot ēnu ekonomikas un politiskās korupcijas uzplaukumu," turpina lēmuma projekta autori.

"Administratoru savstarpējo rēķinu kārtošana, iespējams, notiek pat ar pasūtījuma slepkavību starpniecību. Administratori maksātnespējas procesos nobēdzina miljonos mērāmu uzņēmēju, valsts un nodokļu maksātāju naudu," pausts anotācijā. "To apstiprina gadījumi, kas maksātnespējas administratori gadu pēc apstiprināšanas amatā pieckāršo savu ienākumu līmeni, un nekavējoties iegādājas luksus lietas."

Lēmuma projekta autori norāda, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība saistībā ar profesionālo pienākumu pildīšanu ir pierādījums tam, ka maksātnespējas procesos un sistēmā nav kārtība.

"Tieslietu ministram nav stratēģiska redzējuma ne tikai par maksātnespējas nozares attīstību un sakārtošanu, bet arī par tieslietu jomu kopumā. Turpmākā tieslietu ministra Dzintara Rasnača atrašanās amatā var nodarīt būtisku kaitējumu valsts interesēm," pausts anotācijas noslēgumā.