Tas ir vēl viens piliens diskusijās par kārtību jau pavisam drīz gaidāmajos svētkos. Asākās debates iepriekš bija par vēl nebijušo liegumu ņemt līdzi uz mēģinājumiem mazuļus, arī ar krūti barojamus. Šis jautājums netiek pārskatīts – aizliegums būs spēkā drošības apsvērumu dēļ.
Taču, kurus no kārtības noteikumos ierakstītajiem Olsenas pieminētajiem aizliegumiem svētku rīkotāji šobrīd koriģē, un no kuriem nav gatavi atteikties, skaidroja portāls "Delfi". Olsena, kura pati kā dalībniece piedalīsies Dziesmu svētkos, saraksti ar svētku rīkotājiem Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) sāka jau februārī. Atbildes pēc būtības neesot saņēmusi.
Savus ēdienus ienest varēšot
"Ar šiem aizliegumiem attieksme pret svētku dalībniekiem ir kā pret nesaprātīgiem indivīdiem, kā bērnu militārajā nometnē," norāda Olsena. Viņa svētkos piedalīsies, dziedot Latvijas Universitātes absolventu korī. Viņa uzskata, ka aizliegumi "nozog" dalībniekiem pašus svētkus un ierobežo cilvēka brīvību.
Šo Dziesmu svētku pasākuma norises vietā aizliegts ienest ne tikai lietussargus, dūmu sveces, lāzeriekārtas un vēl virkni lietu, bet arī pārtikas produktus un visa veida dzērienus, vēsta mājas lapā dziesmusvetki.lv ievietotie kārtības noteikumi. Izņēmums ir pārtika un dzērieni zīdaiņiem un bērniem līdz četru gadu vecumam.
Aizliegums attiecībā uz pārtiku, atbilstoši noteikumiem, attiecas arī uz svētku dalībniekiem, ne tikai uz apmeklētājiem. Par to Olsena kā svētku dalībniece jau februārī vērsās ar vēstuli LNKC. Aprīļa otrajā pusē svētku rīkotāji vēstīja, ka apņēmušies pārskatīt kārtības noteikumus. To rīkotāji apliecina arī portālam "Delfi".
"(Rīkotājs) jau aktīvi plāno un veic darbības svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, tajā skaitā risina jautājumu par iespēju dalībniekiem svētku pasākumu norises teritorijā ienest pārtikas produktus un alkoholu vai apreibinošu vielu nesaturošus dzērienus," atbild Inga Vasiļjeva, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja.
To darīšot, ņemot vērā, ka ir dalībnieki, "kuriem ir īpaši ēšanas paradumi un vajadzības".
Kas ir aizdomīga pārtika?
Tomēr Olsena norāda, ka joprojām nav saņēmusi atbildi no LNKC pēc būtības, turklāt nav saprotams, kādēļ tik ilgi top izmaiņas noteikumos. "Nezinu, kas varētu būt tie iemesli, kuru dēļ dalībniekiem un skatītājiem būtu jāaizliedz vai jāierobežo savu pārtikas produktu lietošana," saka Olsena.
Tāpat arī joprojām neesot skaidrs, ko svētku rīkotāji saprot ar "aizdomīgiem ēdieniem". Vēstulē juristei LNKC norādīja svētku dalībniekam jāņem vērā, ka svētku kārtības uzturētājiem ir tiesības veikt dalībnieka mantu pārbaudi pie ieejas un aizliegt ienest dzērienus un pārtikas produktus stikla iepakojumā, kā arī pēc kārtības uzturētāju viedokļa aizdomīgus pārtikas produktus vai dzērienus mēģinājumu, bet jo īpaši koncerta norises laikā.
20. jūnijā viņa tiksies ar svētku rīkotājiem, lai runātu par ierobežojumiem. Tiesāšanos viņa apsver kā galējo risinājumu.
Iebilst pret aizliegumu ienest alkoholu
Juriste Olsena neredz arī pamatojumu aizliegt Dziesmu svētku dalībniekiem ņemt līdzi savus dzērienus, tajā skaitā, alkoholiskos. Pēc rīkotāju teiktā portālam "Delfi", viņi līdzi varēs ņemt tikai ūdeni.
"Svētku dalībnieki ir pieauguši un pilnībā rīcībspējīgi cilvēki, tāpēc paši var spriest, kādus dzērienus un kā lietot. Kā zināms, svētkos alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti un tāpēc ikvienam ir iespēja piedzerties," saka Olsena un piebilst, ka spēkā esošie tiesību akti ir pietiekami, lai rūpētos par drošību gadījumos, ja kāds cilvēks dzēruma dēļ traucē citiem.
"Tādēļ, ka alkohola tirdzniecību svētkos organizē LNKC, iespējams, ka dalībniekiem noteiktie ierobežojumi ir saistīti ar mērķi palielināt komersantu peļņu," pieļauj juriste.
Dziesmu un deju svētku rīkotāju pārstāve Inga Vasiļjeva uzsver, ka nekad nav bijis ļauts uz mēģinājumiem un koncertiem ņemt alkoholiskos dzērienus. "Dalībniekiem ir diezgan liela noslodze, un alkohols neveicina fiziskā stāvokļa labsajūtu, " viņa atzīst.
Svētku norises vietās tirgos tā dēvēto vieglo alkoholu – alus, vīnu, sidru, taču, piemēram, Daugavas stadionā tikai pirms deju lieluzveduma. Mežaparka estrādē savukārt publiskajā zonā pirms un pēc koncerta alkoholiskos dzērienus varēs iegādāties, savukārt ēdināšanas zonā – arī koncerta laikā. "Taču no turienes ar alkohola glāzi nevarēs doties uz skatītāju zonu," uzsver Vasiļjeva.
Citādi ēdošajiem neies pretī
"Delfi" jau vēstīja par atsevišķu svētku dalībnieku sašutumu, ka Dziesmu un deju svētku dalībniekiem pusdienu ēdienkartē ik dienu kā pamatēdiens plānota gaļa ar piedevām, un, ka arī citās ēdienreizēs trūkst veģetāras un vegāniskas alternatīvas. Pēcāk biedrība "Dzīvnieku brīvība" nosūtīja vēstuli svētku rīkotājiem, lūdzot apsvērt ēdināšanas plānu un ieviest tajā ēdienu alternatīvas tiem dalībniekiem, kuri neēd dzīvniekus.
"Šobrīd vienīgais paredzētais proteīnu avots dziedātāju un dejotāju pusdienās ir gaļa. Augoša sabiedrības daļa dažādu iemeslu dēļ samazina tās patēriņu vai atsakās no tā vispār, turklāt pastāv dažādas par gaļu lētākas un videi, veselībai un dzīvniekiem draudzīgākas augu valsts alternatīvas," norāda biedrība.
"Varbūt labi, ka ir jāēd gaļa" ar šādiem vārdiem raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" savu atbildi par veģetāras kā alternatīvas ēdienkartes trūkumu sāka Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, tiesa, to plašāk neizvēršot. Viņa uzsvēra, ka speciāli izveidota sabalansēta ēdienkarte, pie kuras darba grupa varējusi "ilgi un dikti" strādāt. Pusgada laikā izstrādāts pareizākais risinājums.
"(Ir) 43 tūkstoši dalībnieku. Šī ēdienkarte paredz, ka katrs no šiem produktiem ir atsevišķi. Mēs nerunājam par plovu, mēs runājam par gaļu, rīsiem un piedevām – salātiem. Tas nozīmē – ja cilvēkam ir kādas īpašas vajadzības, cilvēks izvēlas, ko ēd un ko ne. Mēs esam arī cilvēkus aicinājuši – ja cilvēkiem ir specifiskas vajadzības, var ņemt (ēdienu) līdzi," skaidroja Juhņēviča.
Ēdot piedevas ar piedevām, piemēram, rīsus ar salātiem, jaunietis dejotājs, kuram ir gana liela slodze, paēdis nebūs, tāpēc būs jāņem līdzi ēdiens, portālam "Delfi" jau iepriekš komentēja uztura speciāliste Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Eva Kataja.
Nākotne varētu būt veģetārāka
Tiesa, pirms trim gadiem notikušajā Pasaules Koru olimpiādē Rīgā dalībniekiem bija iespējams izvēlēties gan bezglutēna, gan veģetārus un vegāniskus ēdienus. Juhņēviča norāda, ka Koru olimpiādē piedalījušies vien 10 tūkstoši dalībnieku, savukārt Dziesmu svētkos gaidāmi 43 tūkstoši cilvēku.
Dziesmu svētku izpilddirektore arī norādīja, ka "uz priekšdienām noteikti šis jautājums no dienaskārtības nenoņemsies, tas ir pilnīgi skaidrs, jo cilvēki beidzot ir sākuši domāt par savām labsajūtām".
Tāpat arī drīzumā gaidāmajos svētkos nav plānota īpaša ēdienkarte svētku dalībniekiem, kuriem ir glutēna vai laktozes nepanesamība, un šo produktu lietošana uzturā var raisīt problēmas. "Norises vietās ir dalītais ēdiens, un ēdienkarte netiks mainīta. Savukārt skolās, ja ir medicīnisks pamatojums, un novads vienojas ar ēdinātāju, tad var mainīt ēdienkarti," skaidro svētku sabiedrisko attiecību pārstāve Inga Vasiļjeva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
