Vēl nelems par plašākām KP pilnvarām vērsties pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem  (13)

Jautājuma izskatīšana ir atlikta uz nedēļu.

Ekonomikas ministrija (EM) minētos likuma grozījumus virzīja pagājušā gada maijā, tomēr šo grozījumu izskatīšana vairākkārt atlikta. Tolaik Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka likuma grozījumi "nav viennozīmīgs jautājums". Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka Konkurences likuma grozījuma projekta izskatīšanu kavē Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izteiktie iebildumi.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama otrdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka šis ir gadījums, kad skaidri ir redzama apzināta nevēlēšanās rīkoties. "Mēs esam pieraduši, ka mūs valstī izšķirīgi lēmumi tiek pieņemti ļoti gausi, negribīgi. Šis ir arī tas gadījums, kad var redzēt, ka ir apzināta vilcināšana, nevēlēšanās, labāk nedarīšana, nekā darīšana," viņa sacīja.

Ābrama atzīmēja, ka attiecīgie grozījumi likumā paredzētu, ka ikvienam Latvijā ir jāievēro godīgas konkurences noteikumi neatkarīgi no tā vai tas ir privātuzņēmums, pašvaldība, ministrija, vai arī tā ir pašvaldības vai ministrijas dibināta kapitālsabiedrība. "Problēma ir atsevišķu vadītāju sovjetiskā domāšanā, kuri uzskata - ja tas ir mans uzņēmums, tad es varu tam radīt priekšrocības, diskriminēt privātā sektora konkurentus, izstrādāt tādus saistošos noteikumus ar kuriem pašvaldības kapitālsabiedrībai tiek tirgū nodrošinātas neierobežotas iespējas vai pilnvaras. Tas viss grauj, degradē ekonomisko vidi, konkurences vidi," viņa teica.

Likuma grozījumu nepieciešamību EM pamato ar faktu, ka atsevišķas iestādes vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, tomēr šīm iestādēm savā darbībā ir jāievēro un jāveicina brīva konkurence.

"No konkurences tiesību viedokļa nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot tos gadījumus, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces," uzsvēra ministrijā.

Ar grozījumiem Konkurences likumā paredzēta kārtība, kādā KP varēs vērsties pret iestādēm un publisku personu kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām. Likumprojekts paredz, ka KP, lai novērstu konkurences ierobežojumus, veic pārrunas ar konkrēto iestādi vai kapitālsabiedrību, bet, ja pārrunu ceļā konkurences ierobežojumu nav iespējams novērst, KP ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek kapitālsabiedrībai tiesisko pienākumu, kas novērš konkurences kavēšanu.

Likuma grozījumi attieksies uz publisku personu tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, t.i., gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām kā arī valsts un pašvaldību iestādēm.

"Minētais regulējums ļautu KP vērsties, piemēram, arī pret situāciju, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot savam piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus vai kad kapitālsabiedrība, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi iesaistās, ūdens skaitītāju uzstādīšanas tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam," skaidroja EM.

Tāpat jaunais regulējums ļautu KP vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.

Pašvaldības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas neatbalsta EM sagatavotos priekšlikumus. Latvijas Lielo pilsētu asociācija pauž bažas par to, kā tiesību normas KP piemēros praksē un norāda uz visaptveroša pētījuma par konkurences problēmjautājumiem publisku personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā veikšanas aktualitāti. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka publisku personu kapitālsabiedrībām un publisku personu kontrolētām kapitālsabiedrībām nav pamata paredzēt no citiem tirgus dalībniekiem atšķirīgu regulējumu.