Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kam jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā. To paredz likuma grozījumi, ko Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien lēma iesniegt izskatīšanai Saeimā.
Pēc tam, kad VDK beidza darbību Latvijā, Latvijas Valsts arhīvā nonāca ievērojama daļa komitejas dokumentu. Citi dokumenti, tai skaitā VDK lietvedības un operatīvās darbības dokumenti, nonāca Drošības policijā un Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā. Līdz ar to dokumentus šobrīd neglabā kā vienotu kopumu, atsaucoties uz likumprojektu anotāciju, informē Saeimas Preses dienestā.
Likumprojektā noteikta VDK dokumentu nodošanas kārtība un to glabāšanas nosacījumi Latvijas Nacionālajā arhīvā. Grozījumi paredz dokumentu publisku pieejamību un izmantošanu saskaņā ar Arhīvu likumā noteikto.
Cilvēktiesību komisijas deputāti otrdien lēma sagatavot vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), lai lūgtu izskatīt iespēju piešķirt līdzekļus likumprojektā paredzētajiem izdevumiem, tostarp dokumentu digitalizēšanai.
Cilvēktiesību komisija lēma lūgt Saeimu grozījumus likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" iekļaut ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
