'Stulbi likumi – Latvijas 'Nokia'': piketē pret nedzemdējušu sieviešu ierobežošanu  (108)

Protesta akciju rīkoja sociālā medija "Facebook" "Feministu forums", kas uzsver: nedzemdējusi sieviete spēj pati lemt par savu ķermeni, un sieviete drīkst pieņemt lēmumu ziedot olšūnas arī tad, ja neplāno kļūt par māti. Protesta akcijas rīkotāji arī vēstīja, ka "pieņemt nejēdzīgus un nepamatotus likuma grozījumus varētu nebūt nacionālais hobijs simtgades gadā".

Kā novēroja portāls, "Delfi" piketētāji uzrunāja gan Saeimas deputātus, gan garāmgājējus, dalot informatīvas izdrukas. Lai gan protestētāju vidū pārsvarā bija sievietes, netrūka arī vīriešu.

Kopumā bija pulcējušies vairāk nekā 120 cilvēku.

Akcijas dalībnieki bija pulcējušies ar plakātiem, kas vēstīja: "Nevis aizstāvēt, bet pārstāvēt", "1984", "Ne jūsu ķermenis, ne jūsu izvēle!", "Sieviete ar olšūnām un savu galvu", "Nav dzemdību – nav saprāta?", "Reģistru nevis aizliegumu". Daļa akciju dalībnieču bija rotājušās līgo vainagiem.

Tāpat protestētāji izkliedza virkni saukļu pie Saeimas nama: "Sievietes var pašas lemt!", "Manas olšūnas, manas tiesības!", "Kur latvju dēli dzied, tur latvju meitas ziedo!", "Latvijas olšūnas – Latvijas simtgadei!", "Stulbi likumi – Latvijas "Nokia"!", "Beidziet lemt mūsu vietā!".

"Mēs saulgriežos stāvam pie Saeimas, ne Latvijas pļavās!", "Deputāti strādājiet, nevis represējiet!", "Aizliegt sievietēm var tikai muļķis!" – ar saukļiem turpināja akcijas dalībnieki.

Akcijas dalībniekus uzrunāja Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone. Viņa ironiski vēstīja, ka varētu liegt nedzemdējušiem vīriešiem lemt "par mums". Viņa uzsvēra, ka olšūnas pieder sievietēm, nevis valstij. Tomsone aicināja Latviju risināt "īstas problēmas".

Tā ir jau otrā reize, kad trešajā – galīgajā lasījumā parlamentā nonāk šīs asas diskusijas raisošās izmaiņas, pie kurām Saeima darbu sāka 2014.gada izskaņā. Pirms diviem gadiem, arī īsi pirms Jāņiem un Saeimas pavasara sesijas noslēgšanās, deputāti par likuma grozījumiem nepieņēma galīgo lēmumu un pilnveidošanai tos atdeva atbildīgajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Arī toreiz galvenais strīdīgais jautājums bija kādreizējā veselības ministra Gunta Belēviča piedāvātās izmaiņas, ka par olšūnu donorēm var kļūt tikai dzemdējušas sievietes. Izmaiņu pretinieki iestājās par līdzšinējās kārtības saglabāšanu, ka dzimumšūnas var ziedot sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem un vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem.

Tagad likumprojekts galīgajā lasījumā parlamentā atgriezies ar tādu pašu vēstījumu kā iepriekšējā reizē – Saeimas Sociālo lietu komisijas priekšlikumu, kas liedz nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Proti, ka par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) to pamatojusi ar vēlmi sargāt sieviešu veselību.

Seksuālās un reproduktīvās veselības speciālistu viedokļi šajā jautājumā ir bijuši atšķirīgi.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule ziņu aģentūrai LETA izteikusies, ka olšūnu ziedošanas aizliegums nedzemdējušam sievietēm nav atbalstāms, jo tas apšaubītu pilngadīgas sievietes spēju pieņemt lēmumus. Viņasprāt, olšūnu ziedošanai jāpieiet kompleksi – nevar viennozīmīgi noteikt aizliegumu tikai tāpēc, ka sieviete nav dzemdējusi.

Par līdzšinējās kārtības saglabāšanu, ļaujot ikvienai veselai sievietei vecumā no 18 līdz 25 gadiem olšūnas ziedot, iestājas Veselības ministrija. Tāda pati nostāja ir arī Labklājības ministrijai, kas aicina no likumprojekta svītrot vārdu "dzemdējusi". Arī Tiesībsargs iepriekš izteicies, ka šobrīd nav atrodami skaidri un viennozīmīgi argumenti, kāpēc tieši nedzemdējušām sievietēm ir ierobežojums ziedot olšūnas.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pabeidza darbu pie grozījumiem likumā. Deputāti atbalstīja pēdējos divus priekšlikumus – viens no tiem paredz, ka tiks ieviests vienots dzimumšūnu donoru reģistrs, kura izveidošanas kārtību noteiks Ministru kabinets, bet otrs precizēs grozījumu pārejas noteikumus.

Kā paredz komisijā atbalstu guvušais priekšlikums, vienotu dzimumšūnu reģistru ieviesīs no 2019. gada jūlija.

Likumprojekts paredz vēl virkni izmaiņu. Viens no atbalstu guvušajiem priekšlikumiem paredz, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie ģimenes ārsta vai cita speciālista, kurš būs apmācīts sniegt konsultāciju.

Plāni aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas iepriekš raisījuši piketus pie Saeimas. Protesta akcijas rīkotāji norāda: "Atkal ir pienācis laiks, kad deputātiem ir jāatgādina - sievietes var pašas lemt par savu ķermeni!" Viņi aicina Saeimas deputātus Saeimas Sociālo lietu komisijas lēmumu pārbalsot.