Nedzemdējušas sievietes arī turpmāk varēs ziedot olšūnas – Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā nobalsoja par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, atsakoties no priekšlikuma ļaut tikai dzemdējušām sievietēm būt par dzimumšūnu donorēm.
Šis strīdīgais jautājums jau trešo reizi pulcēja pie Saeimas piketētājus, kuri iestājās pret nedzemdējušu sieviešu ierobežošanu.
Saeimas lēmums nozīmē to, ka tāpat kā līdz šim dzimumšūnas varēs ziedot veseli vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
Šī bija jau otrā reize, kad trešajā – galīgajā – lasījumā parlamentā nonāca šīs asas diskusijas raisošās izmaiņas, pie kurām Saeima darbu sāka 2014.gada izskaņā.
Pirms diviem gadiem, arī īsi pirms Jāņiem un Saeimas pavasara sesijas noslēgšanas, deputāti par likuma grozījumiem nepieņēma galīgo lēmumu un pilnveidošanai likumprojektu atdeva atbildīgajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Arī toreiz galvenais strīdīgais jautājums bija kādreizējā veselības ministra Gunta Belēviča piedāvātās izmaiņas, ka par olšūnu donorēm var kļūt tikai dzemdējušas sievietes.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītā redakcija vēstīja, ka par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
Pēc tam, kad 21. jūnijā galīgajā lasījumā Saeimas deputāti nobalsoja par grozījumiem, kas paredz valsts uzturēta dzimumšūnu donoru reģistra izveidi, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) rosināja atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu svītrot no likumprojekta vārdu "dzemdējusi".
Viņa norādīja, ka reģistra izveide bija komisijas uzdotais mājasdarbs valdībai pirms virza likumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimā. "Reģistrs ir būtisks, lai tiktu ievēroti noteiktie dzimumšūnu izmantošanas ierobežojumi. Tāpat šāda reģistra izveide beidzot dos reālu priekšstatu par medicīniskās apaugļošanas apjomiem valstī," norādīja Barča.
Likums patlaban nosaka ierobežojumu, ka medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena donora dzimumšūnām valstī nevar būt vairāk par trim dzimušiem bērniem, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus. Iepriekš šī ierobežojuma kontrole bija problemātiska, jo katra klīnika atsevišķi ved savu reģistru, norāda komisijā. Barča jau iepriekš paudusi bažas par sieviešu veselību, ja netiek uzraudzīts, cik reižu olšūnas ziedotas.
Vienotais dzimumšūnu donoru reģistrs sāks darboties 2019. gada 1. jūlijā. Plānots, ka tajā tiks iekļautas ziņas arī par iepriekš veiktu dzimumšūnu ziedošanu.
Arī sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (V) norādīja, ka vienota donoru reģistra izveide "atrisina visu un diskusijas tālāk nav jāturpina" un aicināja nebalsot par liegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Viņa partijas biedrs Renārs Putniņš debatēs sacīja: "tad varbūt nevajag ļaut (sievietēm) vēlēt" un nosauca aizliegumu par atgriešanos viduslaikos.
Savukārt noraizējusies bija pie frakcijām nepiederošā deputāte Silvija Šimfa, kura aicināja deputātus – mediķus kliedēt bažas, "kā tad ir ar to hormonu hiperstimulāciju".
Saeimas deputāti nobalsoja par pie frakcijām nepiederošā deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikumu izslēgt otrajā lasījumā atbalstīto likumprojekta pantu, kas ļautu olšūnas ziedot tikai dzemdējušām sievietēm.
Jau vēstīts, ka Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule izteikusies, ka olšūnu ziedošanas aizliegums nedzemdējušam sievietēm nav atbalstāms, jo tas apšaubītu pilngadīgas sievietes spēju pieņemt lēmumus. Viņasprāt, olšūnu ziedošanai jāpieiet kompleksi – nevar viennozīmīgi noteikt aizliegumu tikai tāpēc, ka sieviete nav dzemdējusi.
Tāpat arī likums papildināts ar pantu, kas paredz grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju. Apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
