Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publisku pieejamību no 2019. gada 1. maija atbilstoši Arhīva likuma nosacījumiem.
Piedāvāto kārtību, kādā veidā VDK dokumenti būs publiski pieejami, vēl plānots uzlabot likuma grozījumu izskatīšanas gaitā.
Arhīva likumā cita starpā jau pašlaik noteikts, ka Latvijas Nacionālajā arhīvā personai ir tiesības pieprasīt un iegūt informāciju par sevi un mirušajiem radiniekiem vai laulāto, uzrādot personas identifikācijas dokumentu un radniecību vai laulību apliecinošus dokumentus. Citai privātpersonai vai publiskai personai ir tiesības pieprasīt un iegūt informāciju par personas datu subjektu, ja no tā saņemta rakstveida atļauja, kā arī likumā noteiktajos gadījumos.
Iepriekš pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes atbildīgās darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) žurnālistiem skaidroja, ka 19. jūnijā Saeimas deputāti no VDK zinātniskās izpētes komisijas vēl gaidīja rekomendācijas, kuri dokumenti un kādos termiņos būtu publicējami.
Jansons vērsa uzmanību, ka 19. jūnijā vēl nebija saņemts galaziņojums no pētniekiem ar attiecīgām rekomendācijām. Politiķis norādīja, ka ziņojums vēl nav iesniegts Ministru kabinetā un ir saņemta tikai starpatskaite.
Šodien izskatīšanai komisijās nodotā likumprojekta mērķis ir noteikt, ka VDK dokumenti mūžīgi ir glabājami Nacionālajā arhīvā. Jansons iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka, ņemot vērā, ka nav saņemtas augstāk minētās rekomendācijas, likumprojekta sākotnējā versija paredz, ka ar VDK dokumentiem varēs iepazīties tajās minētas personas un pētnieki.
Deputāts arī skaidroja, ka attiecīgus priekšlikumus par VDK dokumentu publiskošanu vēl būs iespējams iesniegt, likumprojektu skatot otrajā lasījumā.
Kopējie izdevumi, tajā skaitā dokumentu digitalizēšanai, paredzēti gandrīz 140 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
