Saeima piekrīt kratīšanai pie deputāta Kļaviņa  (256)

Lēmuma projektu "Par piekrišanu personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai personas deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskates izdarīšanai" Saeima atbalstīja. "Par" lēmumu balsoja 61 deputāts, neviens deputāts nebalsoja "pret", kā arī neatturējās.

Pēc sēdes Kļaviņš sacīja, ka nezina par ko tieši notiks kratīšana. "Saņēmu anonīmu īsziņu, kur brīdināja par nepatikšanām," sacīja deputāts.

"Tas nav politiskais pasūtījums. Vēlēšanās nepiedalīšos, tāpēc neesmu interesants deputāts," viņš sacīja, piebilzdams, ka advokātu vēl nav nolīdzis, jo līdz šim dzīvē nav bijusi tāda vajadzība.

Iepriekš Kļaviņš no tribīnes pauda, ka ļaus apskatīt visu, kas ir viņa dzīvesvietā un automašīnā. "Es jūs lūdzu mierīgi atbalstīt. Visu tiesībsargājošajām iestādēm parādīšu," norādīja Kļaviņš.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda, ka atbalstīs Kļaviņa izdošanu. "Tas nav politisks pasūtījums. Es absolūti uzticos mūsu tiesībsargājošo institūciju godaprātam. Mēs balsosim par Kļaviņa izdošanu," teica Brigmanis.

Kratīšana saistīta ar iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

"Tā tam arī jānotiek. Tas, kas notika vakardien, neiztur kritiku. Saņēmām dokumentus, ka kaut kas jākrata. Šodien ir skaidrs Ģenerālprokuratūras iesniegums par kratīšanu. Mandātu ētikas komisijā mums arī paskaidroja, ka runa ir par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu," no tribīnes teica Ringolds Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts/ NA), atsaucoties uz Saeimas vakardienas lēmumu par piekrišanu aizturēšanai, kā arī kratīšanai pie deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV).

Kļaviņam Saeimā ir "mīkstais" mandāts. Kļaviņš deputāta pilnvaras 2016. gada jūnijā ieguva uz laiku, kamēr premjers Māris Kučinskis (ZZS) pilda Ministru prezidenta amata pienākumus.

Šā gada sākumā tika vēstīts, ka Kļaviņš (ZZS) pēc kļūšanas par parlamentārieti ir mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju.

Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka deputātiem ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju, kuras apmērs atkarīgs no tā, vai parlamentārietis dzīvo Rīgā vai arī cik tālu no galvaspilsētas atrodas deputāta dzīvesvieta.

Kļaviņš par Saeimas deputātu kļuva 2016. gada jūnija vidū. No 2016. gada jūlija līdz oktobrim Kļaviņš transporta kompensācijā saņēma 115 eiro mēnesī, liecina Saeimas mājaslapā publicētā informācija.

Paziņojumā medijiem, gan nenorādot deputāta vārdu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien norāda, ka kriminālprocesa ietvaros birojs lūdzis Saeimai atļauju veikt kriminālprocesuālās darbības attiecībā pret Saeimas deputātu.

Kriminālprocess uzsākts par iespējamām valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, par ko paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas par nozieguma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā.

Krimināllikums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Kā paziņojumā norāda KNAB, šā gada 2018. gada 2. maijā uzsāktajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka Saeimas deputāts, pildot deputāta pilnvaras, no 2016. gada 1. novembra līdz šā gada maijam ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu Saeimas budžetam.

Kriminālprocesā tiek veiktas nepieciešamās procesuālās darbības, tādēļ, lai netiktu apdraudēta tā gaita, šobrīd plašāka informācija netiks sniegta.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kļaviņš parlamentā nonāca, ņemot vērā, ka bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs nolika deputāta mandātu. Toreiz līdz ar Belēviča aiziešanu deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) ieguva tā dēvēto "cieto" mandātu, bet Kļaviņš - mandātu uz laiku, kamēr ZZS deputāti pilda ministru pienākumus.

Kļaviņš iepriekš bija Rīgas domes (RD) Vides pārvaldes priekšnieks.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētā informācija, 1966. gadā dzimušais Kļaviņš Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu bioloģijā.