Jaundzimušo mirstība: kāpēc nekrīt un kuri reģioni izceļas  (102)

Pērn mātes mirstības līkne noslīdēja līdz vienam nāves gadījumam, kas ir zemākais rādītājs daudzu gadu garumā, priecē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie dati.

Taču, pievēršoties zīdaiņu mirstībai, nozares speciālistos lielākas raizes rada nevis tas, ka pērn nedaudz augusi ir perinatālā mirstība, kas aptver gan nedzīvi dzimušo, gan arī pirmajā dzīves nedēļā mirušos bērnus, bet gan tas, ka šī rādītāja līkne piecus gadus mīņājas uz vietas ar nelieliem kāpumiem un kritumiem.

Turklāt Latvijas kartē atsevišķi reģioni izceļas. Kādēļ, portāls "Delfi " vaicāja nozares profesionālajām organizācijām.

12 nāves iezvanīja trauksmi

Pēdējos 12 gados Latvijā grūtniecības laikā, dzemdībās vai pēc tām kopumā mirušas 59 sievietes. Skaļāko trauksmes zvanu iezvanīja 2015. gads, kad saistībā ar šo lielo dzīves notikumu mira 12 sievietes. Vairākas no viņām nebija grūtniecības uzskaitē un nomira mājas apstākļos, vairākām nāves cēlonis bija asiņošana, vēl divas mira no gripas komplikācijām, un atklājās, ka viņas nebija potējušās pret šo slimību.

Tieši mātes mirstības gadījumu skaita kritumu veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pirms pusgada intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" nosauca par vienu no lielākajiem sasniegumiem. "Tur bija ļoti skaidri darbi, kas tika darīti, ieviesti kvalitātes kritēriji, skaidras apskates, pārbaudītas slimnīcas, ar slimnīcām tika runāts," sacīja ministre.

Veselības ministrijā (VM) apliecina, ka veikti daudzi pasākumi, lai mazinātu mātes un jaundzimušo mirstību. "Vienlaikus jāuzsver, ka gan mātes, gan zīdaiņu mirstībai ir saistība ne tikai ar veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, bet arī ar mātes veselību, dzīvesveida paradumiem, izglītotību un sociāli ekonomisko stāvokli, tādējādi, raksturojot sabiedrības veselību kopumā," norāda ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Augstāka nekā vidēji Eiropā

Pēc mātes mirstības perinatālā mirstība ir otrs būtiskākais dzemdību palīdzības kvalitātes rādītājs. Tas iekļauj nedzīvi dzimušos bērnus un dzīvi piedzimušos un pirmajās septiņās nedēļās nomirušos mazuļus.

"Šos rādītājus ietekmē dažādi faktori – grūtnieces veselības stāvoklis līdz grūtniecībai, saslimšanas grūtniecības laikā, ieradumi, dzemdību procesa norise, iedzimtas patoloģijas bērnam, infekcijas un citi," norāda neonatoloģe Amanda Smildzere, Latvijas neonatalogu biedrības vadītāja.

SPKC jaunākie dati liecina, ka pēdējos piecos gados Latvijā nav vērojama šī rādītāja samazināšanās, bet pērn perinatālās mirstības rādītājs ir pat paaugstinājies no 7,5 uz 8, rēķinot no 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem. VM galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Dace Rezeberga norāda, ka tas galvenokārt noticis uz agrīnās neonatālās mirstības jeb dzīvi piedzimušu un pirmajās septiņās nedēļās nomirušo skaita rēķina. Šis rādītājs ir pieaudzis no 1,8 uz 2,4.

"Neiznēsātība un bieži vien vēl arī papildu pataloģija. Bieži vien infekcijas faktors. Priekšlaicīgas dzemdības var būt dzimumceļu infekcijas izraisītas, " problēmas ieskicē Rezeberga.

Agrīnās neonatālās mirstības pieaugums proporcionāli paaugstina arī kopējo zīdaiņu mirstību.

"Ja Eiropas kontekstā dzemdībās nedzīvi dzimušo bērnu skaits atbilst vidējiem rādītājiem Eiropā, tad agrīnā neonatālā mirstība ir augstāka," norāda Rezeberga.

Kuros reģionos mirstība augstāka

RSU profesore atgādina, ka Latvijas statistikas pārskatā perinatālās mirstības reģionālais rādītājs tiek norādīts pēc mātes deklarētās dzīves vietas neatkarīgi no tā, kur dzemdības notikušas. Zemgales un Latgales reģionā dzīvojošām mātēm agrīnā neonatālā mirstība ir augstāka nekā Latvijā vidēji.

"Būtu jāveic padziļināta analīze, lai identificētu iemeslus, taču viena no problēmām, līdzīgi kā mātes mirstības gadījumos, varētu būt kvalitatīvu perinatālās palīdzības pakalpojumu pieejamības ierobežojumi, " paskaidro Rezeberga.

Novadu iedzīvotājām perinatālās mirstības risks ir 1,41 reizi augstāks nekā lielo pilsētu iedzīvotājām, un to ietekmē ienākumi, izglītības līmenis un mātes kaitīgie ieradumi, tā vēstīja 2012. gadā publiskotais farmācijas kompānijas "Roche" atbalstītais pētījums "Izglābsim 100 bērnus". Tas padziļināti izanalizēja perinatālo mirstību Latvijā 2010.gadā.

Profesore Rezeberga norāda, ka perinatālās mirstības gadījumu analīze dzemdību palīdzības iestādēs ir slimnīcu atbildība un to paredz dzemdību nodaļām izvirzītās kvalitātes prasības. Kopējās tendences un iemesli dzemdību nodaļās tiek analizēti Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijā, kā arī maijā – Veselības ministrijas Mātes un bērna veselības padomes sēdē.

"Tomēr, lai dziļāk ieskatītos problēmās, Latvijā ir nepieciešams ieviest vienotu metodoloģiju perinatālās mirstības analīzei," saka Rezeberga, kura ir arī Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste. Par daudzsološu viņa sauc jauno Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto metodoloģiju, kas ir aprobēta un ieviesta Rīgas Dzemdību namā.

Prot, īsumā rezumējot perinatālās mirstības gadījumu analīzē konstatēto Rīgas Dzemdību namā, speciālisti secina, ka perinatālās mirstības "lauvas tiesu" veido gadījumi, kad auglis gājis bojā jau pirms dzemdību sākšanās, turklāt arī iznēsātu bērnu grupā.

"Šeit lielu lomu spēlē mātes pašas sapratne par sava augļa labsajūtu - vēlīna griešanās medicīnas iestādē bieži vairs nespēj iznākumu izmainīt," skaidro Rezeberga

Grūtniecība "par katru cenu"

Rīgas Dzemdību nama veiktajā analīzē otru lielāko grupu veido priekšlaicīgi dzimušie, un pērn ir pieaudzis agrīnu priekšlaicīgu dzemdību skaits, kad augļa nenobriedums ir bijis tik dziļš, ka jaundzimušais ir vēl dzīvot nespējīgs.

"Lielā daļā šo gadījumu nopietni grūtniecības pārtraukšanās draudi jau ir bijuši no grūtniecības paša sākuma, bet grūtniecība ir saglabāta par katru cenu. Atzīmēšanas vērts ir arī fakts, ka, Latvijā ar labu prognozi šodien izdzīvo arvien agrāk dzimuši jaundzimušie, tāpēc ļoti nozīmīgi ir nodrošināt bērniem iespējami draudzīgu un tehnoloģiski nodrošinātu vidi piedzimstot, pirmkārt stingri ievērojot hospitalizācijas kārtību," stāsta Rezeberga.

Kā varētu skaidrot pašu mazāko jaundzimušo mirstību, Latvijas neonatalogu biedrības vadītāja Amanda Smildzere norāda, ka nedaudz mainījusies mirstības struktūra. Proti, tie augļi, kas iepriekš būtu aizgājuši bojā, tagad "pateicoties medicīnas attīstībai, grūtniecības prolongēšanai par katru cenu no agrīnām grūtniecības nedēļām, tiek piedzemdēti priekšlaicīgi ar lielām veselības problēmām un aiziet bojā pirmajās septiņās dzīves dienās," skaidro neonatoloģe. Šajā grupā ir arī jaundzimušie ar iedzimtām smagām patoloģijām, bērni ar sarežģījumiem dzemdībās, kā arī ar infekcijām.

Smēķējot riskē

Rezeberga savukārt norāda, ka, izmeklējot placentu, 63% no visiem perinatālās mirstības gadījumiem Rīgas Dzemdību namā ir konstatēta kāda placentas vai nabassaites patoloģija, kurai arī ir bijusi ietekme uz iznākumu. "Viens no riska faktoriem noteikti ir smēķēšana," norāda profesore.

Šā gada 5 .jūnijā valdībā tika apstiprināts Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.-2020. gadam. Plānoti pasākumi četros virzienos: veselības veicināšanā un profilaksē; grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo aprūpē; ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošanā bērnu veselības aprūpē; hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanā.

Tāpat arī šajā plānā paredzēts pilnveidot Mātes un perinatālās mirstības konfidenciālās analīzes jeb audita darbību.