Sproģa palīdze Maiga Jentgena teju vienlaicīgi ar paziņojuma publicēšanu "Facebook" sazinājās ar "Delfi", lai paziņotu, ka ir noticis "force majeure", un atceltu interviju "Delfi TV ar Jāni Domburu", kas bija paredzēta piektdien, pulksten 12.
"Atsakāmies no intervijas ne tikai pie jums, bet arī citos medijos, jo uzskatām, ka tā ir tukša gaisa tricināšana, viss jau ir pateikts "Facebook" ierakstā," pauda palīdze. Tāpat viņa piebilda, ka mācītājs šobrīd ar bērniem un ģimeni devies atpūtā, jo noguris ne vien garīgi, bet arī fiziski.
"Delfi TV ar Jāni Domburu" uzaicinājumu uz interviju Sproģim gan vēl joprojām uztur spēkā.
Savā ierakstā "Facebook" mācītājs atgādina, ka pirms neilga laika pavēstīja, ka gatavs doties politikā, lai "piepildītu sapni par labāku Latviju".
"Mans mērķis bija, ir un būs meklēt iespējamo izlīgumu sašķeltajā Latvijas sabiedrībā, lai varam veidot vienotu valsti, kurā visi cilvēki jūtas droši un neatstumti. Lai tas notiktu, mums jāiemācās piedot, jāiemācās cienīt vienam otra pieredzi un viedokli, nevis dzīvot ar absurdu pārliecību, ka "tikai es zinu visu un vislabāk". Diemžēl tas mums joprojām nākas grūti," secina Sproģis.
"Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valsts varai ir pa spēkam veidot labāku komunikāciju ar sabiedrību un iedrošināt visus iedzīvotājus šeit, kā arī tos, kas aizbraukuši, ticēt un kopā veidot labāku Latvijas nākotni," turpina mācītājs. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams nospraust kopējus mērķus, kurus īstenot. "Diemžēl bieži vien karojam nevis pret sliktām idejām, bet uzbrūkam tieši labajām - lai tik' kāds politiskā piedāvājuma pelēcībā neizskatītos "spožāks" par citiem," viņš raksta.
Sproģis pauž pārliecību, ka pozitīvas izmaiņas ir iespējamas, un aicina beigt gaidīt "kārtējo jauno un ideālo partiju". "Mums jau bijuši gana daudzi "prinči uz baltā zirga", kuri plānojuši glābt Latviju. Taču tad, kad šāds "princis" iejāj politikā, līdz galam nonāk tikai zirgs," spriež mācītājs.
"Negaidīsim ideālu laiku, partiju vai apstākļus, iesaistīsimies!" savā ierakstā aicina Sproģis.
Tāpat savā ierakstā mācītājs vērš uzmanību, ka latviešu valodu neapdraud "krievu privātās augstskolas", bet gan lielais emigrējušo ģimeņu skaits. Vienlaikus viņš uzsver, ka ir par Latvijas okupācijas atzīšanu un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
"Es neesmu iestājies partijā "Saskaņa" un nekad neesmu bijis nevienas politiskās partijas biedrs. Es pieņēmu "Saskaņas" piedāvājumu kļūt par šīs partijas Valsts prezidenta amata kandidātu. Esmu pateicīgs par man izrādīto uzticību un augstu to novērtēju. Partija "Saskaņa" nav ideāla, bet tā ne tuvu nav mūsu valsts lielākā problēma," secina mācītājs. "Tajā ir daudz cilvēku, kuri vēlas to pašu, ko katrs no mums, - dzīvot labākā Latvijā. Nebūsim kā greizsirdīgs vīrs, kurš sievas vēlēšanos uzturēt normālas attiecības ar kaimiņiem uzskata par laulības pārkāpšanu."
Tāpat viņš vērš uzmanību, ka nav par virziena maiņu uz austrumiem, bet gan par to, ka tiek meklēts dialogs ar visiem, tostarp šo virzienu.
"Es zinu, ka pēc šī paziņojuma atkal izskanēs dažādi viedokļi. Visi zinās par mani visu - labāk nekā es pats. Savu izvēli esmu izdarījis pats, ejot pa savas sirds ceļu," pauž mācītājs. "Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās."
Vēstīts, ka partijas "Saskaņa" dome kā savu Valsts prezidenta amata kandidātu 18. jūnijā apstiprinājusi līdzšinējo Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Sproģi.
"Saskaņas" Valsts prezidenta amata kandidāts Sproģis Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskapa amatu ieņēma 12 gadus līdz šī gada maijam. LBDS kongresā viņam tika piešķirts bīskapa "emeritus" statuss. Par bīskapu kongress ievēlēja mācītāju Kasparu Šternu.
2008. gadā Sproģis nodibināja Baltijas Pastorālo institūtu un kļuva par tā direktoru. Viņš studējis LBDS Teoloģiskajā seminārā un ieguvis praktiskās teoloģijas maģistra grādu Palmera Teoloģiskajā seminārā ASV, liecina institūtā publicētā informācija.
No 1999.-2006. gadam Sproģis kalpojis kā mācītājs Rīgas Mateja baptistu draudzē.