Latvijā piemin ebreju tautas genocīdu  (124)

Ebreju tautas genocīda atceres pasākumi Rīgā trešdien sāksies pulksten 12 ar Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes rīkoto tradicionālo piemiņas brīdi Gogoļa ielā 25. Vietā, kur 1941. gada 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem. Plānots, ka piemiņas brīdī būs klāt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kā arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un citas valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti.

1941. gada 4. jūlijā tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Ar šiem notikumiem sākās pats drausmīgākais posms Latvijas ebreju vēsturē – holokausts. Tāpēc 4. jūlijs noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā.

Piemiņas pasākumi Rīgā turpināsies pulksten 13.30 Vecajos Ebreju kapos Rīgā, pie Ebreju un Lomonosova ielas, kur atklās Latvijā mirušajām Ungārijas ebreju sievietēm veltītu pieminekli – Ungārijas dāvinājumu Rīgas pašvaldībai.

1944. gada vasarā uz Kaizervaldi Rīgā no ziemeļaustrumu Ungārijas caur Aušvici tika deportētas ap 4000 līdz 5000 ebreju sieviešu. No Rīgas sievietes tālāk vestas uz darba nometnēm Latvijā – Spilvi, Rīgu, Popervāli, Dundagu un Pierīgu, kur vairāki tūkstoši zaudēja dzīvību. Savukārt izdzīvojušās ebrejietes aizvestas atpakaļ uz Vācijas okupēto teritoriju, lielākoties uz Štuthofas koncentrācijas nometni.

Pieminekļa kompozīcijas pamatā ir tā laika aculiecinieces un tēlnieces Valdas Malējas ģipša figurāls darbs. Skulptūru autors ir Sandis Aispurs. Pieminekļa projekta autors – arhitekts Edvīns Vecumnieks, savukārt darbu granītā izgatavoja SIA "Akmens Apstrādes AKM".

Piemiņas pasākumi notiks arī citviet Latvijā, tostarp Jelgavā, Zālītes ielā, pulksten 14 pie Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas akmens.