Nākamgad Bruņinieku ielā taps veloceliņš, sola Rīgas dome  (82)

Izpētes stadijā šobrīd arīdzan ir veloceliņš Centrs–Pļavnieki. Savukārt pēc Augusta Deglava tilta rekonstrukcijas vienā pārvada pusē būs apvienotais velosipēdu un gājēju ceļš.

RD Satiksmes un transporta lietu komitejas 4. jūlija sēdē Jakrins atskaitījās par veloinfrastruktūras izbūvi galvaspilsētā no 2016. līdz 2018. gadam, atzīstot, ka daļa projektu ievilkusies.

"Ir veikts lielākais darba apjoms. Būvniecībā tā ir, ka laikietilpīgākais darbs ir projekta sagatavošana un zemes iegāde. Tikai tad var ķerties klāt būvniecībai, kas aizņemt mazāko daļu laika. Dažādu apsvērumu dēļ daļa projektu ir ievilkusies, bet kopumā 2015. gadā apstiprinātais grafiks ir pildīts," teica Jakrins.

Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijā no 2016. līdz 2018. gadam minēts, ka kopumā jātop sešiem objektiem: veloceliņiem Centrs–Ziepniekkalns, Imanta–Daugavgrīva, Centrs–Dārziņi, kā arī Salu tilta savienojumam, Mežaparka savienojumam un Dzirnavu ielas velojoslas savienojumam ar Skolas ielas veloceļu.

Plāns paredz, ka būvdarbiem visos posmos jāsākas vēlākais līdz 2018. gada izskaņai. Projektu orientējošās izmaksas ir 6,4 miljoni eiro.

Celiņam Centrs–Ziepniekkalns Satiksmes departaments šonedēļ cer saņemt Rīgas pilsētas būvvaldes atļauju, kas ļautu drīzumā sākt būvnieka meklēšanu. Dzirnavu ielas veloceliņu departaments šobrīd saskaņo. Līdzās Krasta ielai iecerēto celiņu departaments izstrādā līdz ar brauktuves seguma atjaunošanu.

Jakrins atklāja, ka Satiksmes departamentā jau ilgstoši ir vakances projektēšanas nodaļā. Taču tās nav iespējams aizpildīt, jo pašvaldības piedāvātais atalgojums nav konkurētspējīgs ar privāto sektoru. Veloceliņu projektēšana ir tiešais darba pienākums vienam departamenta darbiniekiem, taču arī pārējie darbinieki iesaistās lemšanā par pašvaldības veloinfrastruktūru.

Vēstīts, ka 7. jūnijā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" RD iesniedza vairāk nekā 2500 iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par sabiedriskā transporta un velojoslu izveidi Brīvības ielā. Opozīcija 19. jūnija kārtējā RD sēdē centās iekļaut lēmumprojektu, kas uzdotu Satiksmes departamentam izvērtēt iedzīvotāju iniciatīvu. Taču ar koalīcijas deputātu balsīm šo ieceri RD noraidīja.

"Šī ideja jau vairākus gadus ir aktuāla. Esam par to domājuši un diskutējuši, uzklausot arī citu institūciju viedokli. Allaž nonācām pie secinājuma, ka bez ielas pārbūves nevar izveidot drošas velojoslas. Problēmas rada sabiedriskā transporta pieturvietas un ielas šaurie posmi," teica Satiksmes departamenta Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Beāta Dambīte.

Jakrins piebilda, ka Brīvības ielas profila maiņa būtu ekonomiski nepamatota, jo tas nozīmētu visu komunikāciju pārcelšanu. "Būtu jāaiztiek juridisko personu īpašumi. Tas jādara par mūsu līdzekļiem. Tas maksātu desmitiem miljonu," pauda Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs.

RD Satiksmes departaments aplēsis, ka kopš 2008. gada velobraucēju skaits Rīgā ir audzis vairāk nekā piecas reizes. Taču lielākā daļa rīdzinieku joprojām neizmanto velosipēdu kā galveno pārvietošanās līdzekli, tāpēc lielais automašīnu daudzums rada kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī noslogo transporta plūsmu ielās.

Savukārt projektā "Velodati" noskaidrots, ka Rīgā katastrofāli trūkst ikdienas maģistrālo veloceliņu. Savukārt RD jaunos veloceliņus būvē tur, kur tas ir ērtāk, nevis nepieciešams.

Kopš "Velodati" projekta veikšanas 2016. gada vasarā RD aktualizējusi jaunu veloceliņu būvniecību. Piemēram, privātīpašniekiem atsavināti visi celiņa Imanta–Daugavgrīva būvēšanai nepieciešamie īpašumi. Satiksmes departaments paredz, ka būvdarbi sāksies septembrī. RD arīdzan atvēlēs 122 tūkstošus eiro, lai iesaistītos starptautiskā velosipēdu politikas projektā "Handshake".