Jaunā veselības aprūpes organizēšana 'diezgan radikāli' atšķirsies no esošās, pauž VM  (32)

Patlaban spēkā ir ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31. augustam. Savukārt no 1. septembra spēkā jāstājas jaunajai kārtībai, kas šodien nodota sabiedriskajai apspriešanai.

Pēc Mūrmanes-Umbraško paustā, noteikumi "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" ir sagatavoti, bet, tā kā tie "diezgan radikāli" atšķiras no esošā regulējuma, VM no sākuma vēlas izmaiņas pārrunāt ar sabiedriskajiem partneriem, jo īpaši slimnīcām un ģimenes ārstu asociācijām.

VM pārstāve skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka ministrija jaunos noteikumus vēlējās padarīt pēc iespējas vienkāršākus, visu iespējamo, ko ar ārstniecības iestādēm iespējams atrunāt līgumos, tajos arī atrunāt.

Mūrmanes-Umbraško norādīja, ka nākamais solis pēc sabiedriskās apspriedes būs noteikumu, skatīšana Valsts sekretāru sanāksmē, bet pēc tam - Ministru kabinetā.

Sabiedriskajai apspriedei nodoti arī nākamgad plānotie veselības aprūpes pakalpojumu grozi - pamata un pilnais.

Kā ziņots, no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā. Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Vienlaikus ministre atgādināja, ka no nākamā gada un turpmāk joprojām par visiem valsts pakalpojumiem būs jāturpina maksāt arī līdzmaksājumi, kā tas bijis līdz šim.

Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019. gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020. gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1. septembra.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligāto iemaksu daļa, kas atbilst vienam procentpunktam no obligāto iemaksu likmes, ir paredzēta veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.