VM veselības organizēšanas kārtībā plāno būtiskas izmaiņas; ārsta palīgiem vēlas ļaut izrakstīt nosūtījumus  (14)

Šiem noteikumiem no 1. septembra būtu jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31.augustam.

Ka norāda ministrija, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajos noteikumos veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.

Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.

Kā norāda VM, noteikumu projektā veiktās konceptuālās izmaiņas paredz arī noteikt vispārīgus principus tarifu aprēķināšanai un samaksas nosacījumiem. Patlaban spēkā esošo noteikumu pielikums, kurā apkopoti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem, ir apjomīgs un jebkāda izmaiņu veikšana tajā rada lielu administratīvo slogu valsts pārvaldei, uzsver ministrijā.

Šī iemesla dēļ noteikumu projekts paredz informāciju apkopotā veidā par tarifiem publicēt NVD mājaslapā. "Šādas izmaiņas būtiski paātrinātu iespēju veikt nepieciešamās izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu tarifu sarakstā, tādējādi nodrošinot ātrāku jaunu veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanu un to nodrošināšanu pacientiem," uzskata VM.

Jaunajos noteikumos veiktas vairākas izmaiņas, kas skars ģimenes ārstu darbu. Noteikumu projektā iekļauta norma, kas definē pilnas ģimenes ārsta prakses jēdzienu, proti, noteikts, ka pilnu praksi veido 1800 reģistrētie pacienti, ja ģimenes ārsta pacientu sarakstā nav reģistrēti bērni, savukārt, ja ģimenes ārsta sarakstā reģistrēti tikai bērni, - 800 personas. Savukārt, gadījumos, kad ģimenes ārsta praksē reģistrēti gan bērni, gan pieaugušie, NVD noteiks praksē reģistrēto bērnu un pieaugušo skaita proporciju pret kopējo pacientu skaitu, kā arī vērtēs to pret pacientu skaitu.

Noteikumu projekts paredz arī precizēt nosacījumu, kad ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savā pacientu sarakstā. Jaunajos noteikumos teikts, ka ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savā pacientu sarakstā, ja personas deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas. Iepriekš ārsts varēja nepiekrist cilvēka reģistrācijai, ja personas dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas. Izmaiņas nepieciešamas, lai personām, kas deklarētas ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, nodrošinātu pieejamāku primāro veselības aprūpi, skaidro VM.

Kārtībā tiks veiktas arī vairākas izmaiņas saistībā ar sekundāro veselības aprūpi. Piemēram, tā kā noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešams noteikt atšķirīgus nosacījumus pacientu rindu organizēšanai, lai nodrošinātu efektīvāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, piemēram, medicīnisko apaugļošanu, noteikumu projekts paredz noteikt vispārīgu kārtību centralizētu pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu jeb rindu reģistra veidošanai.

Tāpat noteikts, ka sekundārās aprūpes ārstniecības iestādes, kas sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, var noslēgt sadarbības līgumus ar citu ārstniecības iestādi par pacientu nogādāšanu noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, vienlaikus vienojoties par savstarpējo norēķinu kārtību un citiem jautājumiem. Šāda kārtība, pēc VM paustā, nepieciešama, lai nodrošinātu, ka pacientam ir iespējams saņemt konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu, ko dažādu apstākļu dēļ nav iespējams saņemt tajā ārstniecības iestādē, kur persona stacionēta, piemēram, tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams veikt radioloģiskus izmeklējumus, bet tos var sniegt cita iestāde.

VM sagatavotajiem noteikumiem pievienoti arī 15 pielikumi, kas ir par 22 pielikumiem mazāk nekā patlaban spēkā esošajiem noteikumiem. Projektam pievienoti tādi pielikumi kā "Profilaktiskās apskates un sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana", "Medicīniskās palīdzības minimumā ietilpstošās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana", "Infekcijas slimību saraksts", "Aprūpes epizodes un to tarifi" un citi.

Ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško jau iepriekš norādījusi, ka noteikumi "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" ir sagatavoti, bet, tā kā tie "diezgan radikāli" atšķiras no esošā regulējuma, VM no sākuma vēlas izmaiņas pārrunāt ar sabiedriskajiem partneriem, jo īpaši slimnīcām un ģimenes ārstu asociācijām.

VM pārstāve skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka ministrija jaunos noteikumus vēlējās padarīt pēc iespējas vienkāršākus, visu iespējamo, ko ar ārstniecības iestādēm iespējams atrunāt līgumos, tajos arī atrunāt.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019. gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020. gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.