Neizturams troksnis – rīdzinieks kaimiņa pagalmā uziet kriptovalūtas fermu  (241)

"Brīžiem šķita, ka jūku prātā. Tā skaņa visu laiku bija manā galvā, naktīs nevarējām gulēt," trokšņa radīto diskomfortu apraksta Sergejs (vārds mainīts). Intensīvās dūkšanas dēļ vakaros ģimenei bija laupīta iespēja atvērt logus, iziet mājas pagalmā. Kaut arī mutiski zemes īpašnieks Sergejam bija solījis, ka apakšnomniekam piederošo konteineru aizvāks, tomēr dienas ritēja, dūkoņa nerimās.

Konteiners atrodas apmēram 50 metrus no Sergeja mājas Zalves ielā. Tam blakus ir angārs, kas būvēts no sendviča tipa paneļiem. Abas būves savieno augstsprieguma elektrības kabelis. "Kaimiņš saka, ka angārs blakus konteineram esot noliktava, bet patiesībā tur ražo alumīnija logus. Par konteineru viņš man stāstīja, ka tā ir kriptovalūtas "rakšanas" ferma, kam vajadzīga lielas slodzes elektrība," klāsta vīrietis. Rīgas apbūves plāns ražošanu šajā dzīvojamo māju rajonā nepieļauj. Sergeja laulātā par kaimiņa būvēm un neizturamo troksni jūnija sākumā ziņoja Veselības inspekcijai un Rīgas būvvaldei.

Sergejam kaimiņos Zalves ielā reģistrētā logu konstrukciju ražošanas uzņēmuma SIA "Aldens Holding" īpašnieks Aleksandrs Čevers telefonsarunā ar "Delfi" neliedzas, ka viņa teritorijā nolikts jūras konteiners un ka ar to iegūst virtuālo naudu. Būve gan piederot viņa draugam, kurš pirms pieciem sešiem mēnešiem palūdzis to izvietot zemes gabalā un pieslēgt elektrībai.

Konteiners atbilst digitālās naudas fermai

Kriptovalūtas "rakšana", kuras procesā iegūst digitālo naudu, Latvijā ir juridiski neregulēta un mistiskas auras apvīta. Vislabāk tā zināma pašiem procesa veicējiem. Arī "Delfi" uzrunātie eksperti ir vienisprātis – digitālās naudas ieguve Latvijā pagaidām nav visai izplatīta. Īpaši jau, ja to lielos apjomos veic kriptovalūtas "rakšanas" fermā, kāda redzama "Delfi" aculiecinieka video. Lai arī steigā un par nelieliem līdzekļiem pielāgots, Sergeja kaimiņa īpašumā izvietotais konteiners vizuāli atbilst kriptovalūtas "rakšanas" fermas paraugam, portālam "Delfi" pauž Kristaps Stikuts no "Power Mining". Šī uzņēmuma ražotie kriptovalūtas "rakšanas" konteineri patlaban Latvijā uzstādīti vairākās vietās un katrs maksā ap 20 tūkstošiem eiro. "Aculiecinieka video skatāms, ka nofilmētajā konteinera pusē izvietotas 30 iekārtas trīs rindās. Sānā ir caurumi – ventilatori gaisa cirkulācijai," fermas parametrus uzskaita Stikuts. Izbrīnu viņā gan raisa brīvā piekļuve konteineram. Stikuts lēš, ka vienas konteinerā izvietotās ierīces cena varētu svārstīties no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro.

Arī kriptovalūtas entuziasts Kristaps Mikasenoks pēc video spriež, ka Šampēterī uzstādīta diezgan nopietna "rakšanas" ferma. Konteineru galvenā priekšrocība esot to ugunsdrošība, viegla pārvietojamība, vieglāk īstenojama dzesēšana un salīdzinoši zemās izmaksas. "Tā arī tā "rakšana" notiek. Paņem iekārtu, pievieno elektrībai – un aiziet," saka Mikasenoks, piebilstot, ka "Delfi" lasītāja Sergeja sašutums labi saprotams, jo fermas rada milzīgu troksni. Turklāt tās saražo arī daudz siltuma, bilst kriptovalūtas apmaiņas uzņēmuma "Paybis" vadītājs Konstantīns Vladlenko. Šo iemeslu dēļ "racēji" iekārtas izvēlas izvietot speciālās vietās un telpās, piemēram, datu centros vai industriālos rajonos.

Latvijā digitālo naudu visbiežāk iegūst mājas apstākļos ar vienu vai vairākām iekārtām. Galvenais šķērslis šai nodarbei Latvijā ir dārgā elektrība, kas fermai nepieciešama lielā daudzumā. Pasaulē lielāko fermu mājvietās, piemēram, Ķīnā, Islandē, Krievijā, ir gan lētāka elektrība, gan arī kriptovalūtas "racējiem" draudzīgāka nodokļu politika, piemēram, preču atmuitošanā, teic Vladlenko. Vienlaikus eksperts runā par kriptovalūtas "rakšanas" bumu pasaulē. Arī Latvijas "racējiem" nodarbe nes peļņu. Pēc viņa aprēķiniem, ja, piemēram, valūtas ieguvē iegulda 10 000 eiro iekārtās, tad pēc kādiem diviem gadiem tīrajā peļņā varētu saņemt tikpat lielu summu.

Ja agrāk kriptovalūtas kārotāji varēja "rakt" ar savu datoru, tagad jāpērk speciāla aparatūra, pretējā gadījumā "racējs" neizturēs konkurenci, teic eksperti. Ražotāji šim mērķim attīstījuši īpaši jaudīgus (ASIC) "racējus" – šāda datora vienīgā funkcija ir iegūt bitkoinus, atrisinot matemātiskus uzdevumus. Matemātisko problēmu risināšana speciālajā datorā noris nerimstoši un lielā ātrumā, gan dienu, gan nakti. Atšķetinot uzdevumu un iegūstot pareizo skaitļu virkni, tiek apstiprināts kāds no virtuālās naudas tīmeklī notikušajiem valūtas darījumiem. Kad iegūtais skaitlis tīklā publiskots un gūts apstiprinājums tā atbilstībai notikušai transakcijai, "racējs" saņem apbalvojumu – bitkoinus, kā arī komisijas naudu no virtuālās naudas darījumā iesaistītajiem.

Portāls "Delfi" aicināja Valsts ieņēmumu dienestu (VID) skaidrot kriptovalūtas "rakšanas" likumisko pusi. Arī to, vai nodarbe jāreģistrē, tomēr līdz raksta pabeigšanai atbildes joprojām bija iestrēgušas Finanšu ministrijā. Iepriekš dienests nāca klajā ar paziņojumiem, ka Latvijā virtuālā valūta, tostarp populārie bitkoini, ir uzskatāma par preci jeb produktu, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli, ja puses par to vienojas. Uz virtuālo valūtu nav attiecināmi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetencē esošie normatīvie akti, kā, piemēram, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Virtuālajai valūtai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa."

Konteineru piesedz ar keramzīta blokiem

Pretēji zemes īpašnieka Čevera paustajam, ka konteinerā iegūst bitkoinus, tā īpašnieks Vitālijs telefonsarunā ar portālu "Delfi" to noliedza. Viņš sacīja, ka konteinerā "nekas nenotiek". Par to portāls pārliecinājās, viesojoties Sergeja īpašumā Šampēterī jūnija pēdējā nedēļā. No ielas puses nepamanāmajai fermai piekļuvām, izejot cauri Sergeja pagalmam. Viņa sētas tālākajā nostūrī ir vārti uz nesakoptu teritoriju starp Zalves un Volguntes ielas privātmājām. Cauri tai līdz pat konteineram ved nātru puduriem apaugusi taciņa. Taču, sasniedzot mērķi, meklēto uzreiz neatradām – konteineram apkārt bija no nemūrētiem keramzīta blokiem steigā izveidotas sienas. Uzkāpjot uz vienas no tām, fermu tomēr izdevās iemūžināt. Nebija saprotams, vai tā pieslēgta elektrībai, bet pāri sniedzās resns, melns vads. Ventilatori nedarbojās. Konteiners bija kluss. Vienīgo troksni klusajā rajonā radīja iekārtas angārā – cehā konteineram aiz sienas.

Sergejs pārliecināts, ka iekārtas apturētas, jo vietu pēc viņa sievas iesnieguma saņemšanas apsekojusi Veselības inspekcija un Rīgas būvvalde. Veselības inspekcijā Sergeja teikto apstiprināja. Zemes gabals Zalves ielā un tur izvietotais konteiners ar serveriem pārbaudīts, tā īpašniekiem izskaidrotas normatīvo aktu prasības, un pieņemts lēmums organizēt trokšņu mērījumus iesnieguma autores dzīvojamā telpā. Mērījumu mērķis – pārliecināties, vai trokšņa robežlielumi ir pārsniegti. "Ja trokšņa robežlielumi tiks pārsniegti, tā avota īpašniekam būs jāveic pasākumi trokšņa mazināšanai," skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka.

Par patvaļīgu būvniecību un būvju ekspluatēšanu gan Sergejam kaimiņos Zalves ielā 77a, gan arī teritorijā Zalves ielā 75 zemes īpašnieku, fizisku personu, Rīgas būvvalde kopš pērnā gada nogales sodījusi jau četras reizes. Arī 28. jūnijā, pārbaudot teritoriju, būvvalde secinājusi, ka abās adresēs izvietoti vairāki neatļauti jūras tipa konteineri, kuros, iespējams, tiek ražoti logi. Turklāt tiem priekšā uzslieta keramzīta bloku siena, lai, iespējams, aizsegtu skatu uz konteineriem. "Abi zemes gabali atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā. Ražošanas funkcija šajā teritorijā nav pieļaujama," uzsver Rīgas būvvaldes vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns. Būvvalde pagaidām gatavo atzinumu. Domājams, ka zemes īpašniekam tiks piemērots piektais sods.

Sodi neaptur nelegālu ražošanu

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Rīgā, Zalves ielā 75, ir reģistrēta SIA "Aldens Holding", kas nodarbojas ar logu un konstrukciju ražošanu. Uzņēmums pieder Aleksandram Čeveram, kam šai pat adresē pieder arī 50% SIA "Ledire", liecina "crediweb.lv" dati. Uzņēmuma "Ledire" saimnieciskā darbība pērn izbeigta, lai gan tas nav likvidēts. Savukārt 2012. gadā dibinātais "Aldens Holding" pērn apgrozīja 1,7 miljonus un nopelnīja 103,1 tūkstoti eiro. Čeveram iepriekš piederējusi SIA "Aldens", kas 2014. gadā tika likvidēta, turklāt pērnā gada nogalē viņš noslēdzis savu 2012. gadā uzsākto maksātnespējas procesu.

Nevienu no līdz šim piespriestajiem sodiem Zalves ielas zemes gabalu īpašnieks nav samaksājis, un informācija par to nodota tiesu izpildītajam. Turklāt par pārkāpumiem ziņots arī Rīgas domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldei, lai tā lemtu par paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu zemes īpašniekam. Administratīvo pārkāpumu kodekss fiziskām personām par patvaļīgu būvniecību un par patvaļīgu būvju ekspluatāciju pirms to nodošanas ekspluatācijā paredz 1400 eiro lielu sodu. Turklāt administratīvā procesa likums pieļauj fiziskai personai uzlikt līdz pat 5000 eiro lielu piespiedu naudas sodu, kuru būvvalde tiesīga piemērot reizi četrpadsmit dienās.

Vaicāts, vai sodi ir vienīgais līdzeklis nelikumīgas celtniecības un ražošanas apturēšanai, būvvaldes pārstāvis atbild – tas ir efektīvākais līdzeklis, lai panāktu neatļauto objektu likvidēšanu. Ar katru reizi soda apmēru palielina. "Mērķis jau nav sodīt, mērķis ir novērst nelikumīgu būvniecību un būvju ekspluatāciju," norāda Butāns, piebilstot, ka šie ir būvvaldes rīcībā esošie instrumenti, tāpēc iedzīvotāji tādu problēmu kā troksnis risināšanā aicināti iesaistīt arī citas institūcijas, piemēram, pašvaldības policiju un Veselības inspekciju.

6. jūlijā, sazinoties ar Čeveru, viņš portālam "Delfi" apgalvoja, ka konteiners no Zalves ielas 77a ir aizvests prom, jo saņēmis kaimiņu sūdzības par troksni, kas traucē atvērt logus. Kriptovalūtu viņa draugs šobrīd "rokot" citā vietā.