Latvijas Republikas Saeima 1993. gada 7. jūlijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Gunti Ulmani, kurš nākamajā dienā deva svinīgo solījumu un uzsāka pildīt amata pienākumus.
Pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas atsevišķs Valsts prezidenta amats netika veidots. Pārejas periodā līdz Satversmes darbības atjaunošanai pilnā apjomā un 5. Saeimas sanākšanai valsts galvas funkcijas pildīja Augstākās padomes priekšsēdētājs. Satversmes darbības atjaunošana pilnā apjomā, sanākot 5. Saeimai uz pirmo sēdi 1993. gada 6. jūlijā, nozīmēja arī Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanu.
Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsver: "Šajos gados mēs esam attīstījuši Valsts prezidenta institūciju, paturot prātā Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes Satversmes lasījumu un veidotās tradīcijas – Valsts prezidents kā valsts amatpersona, kura pienākums ir raudzīties, lai tiktu turēta svēta mūsu Satversme un mūsu sabiedrībā nostiprinātos demokrātiskās vērtības".
"Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanas gadadienā atcerēsimies, ka mēs esam neuzvarami, kad ikviens, nevis viens, ir kungs. Tas ir Raiņa vēlējums savai tautai, kura garā ir rīkojies allaž Jānis Čakste un visi nākamie Valsts prezidenti, kas devuši Satversmē noteikto Valsts prezidenta svinīgo solījumu," atzīmē Vējonis.
Atgādinām, ka Guntis Ulmanis bija Latvijas Valsts prezidents no 1993. līdz 1999. gadam, pēc viņa 1999. gadā tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga, kura bija amatā līdz 2007. gadam. No 2007. līdz 2011. gadam Valsts prezidents bija Valdis Zatlers, no 2011. līdz 2015. gadam – Andris Bērziņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
