ES jāsniedz palīdzība tām valstīm, no kurām nāk migrantu plūsmas, uzskata Vaidere  (37)

Viņa skaidroja, jūnija beigās notikušajā ES samitā migrācijas jautājumos bija vērojama liela vienbalsība dalībvalstu vidū par domu veidot migrantu centrus ārpus ES. Tomēr aktuāls ir jautājums, kur un uz kādiem nosacījumiem šādi centri tiktu veidoti. Deputāte uzskata, ka ir būtiski, lai tiktu sniegta mērķtiecīgāka palīdzība tām valstīm, no kurām nāk migrantu plūsmas, jo pašlaik attīstības palīdzība ir ļoti nenoregulēta joma.

"ES dod naudu milzīgos apjomos, bet kur šī nauda paliek un kā tā tiek izmantota, nav skaidrs. Piemēram, viesojos Gambijā un secināju, ka šajā valstī dramatiski ir nepieciešama infrastruktūra un darbavietas. Bet šīs infrastruktūras izbūve nenotiek un tam piešķirtie līdzekļi kaut kur pazūd. Ja šajās valstīs mērķtiecīgi un ar nopietnu uzraudzību tiktu ieguldīts, iedzīvotāji arī paliktu strādāt savās mājās un viņiem nebūtu nepieciešamība emigrēt," skaidroja politiķe.

Savukārt komentējot bēgļu atpakaļuzņemšanu, EP deputāte uzsvēra, ka visus bēgļus nevar piespiest uzņemt atpakaļ, ja tie atkal pēc kāda laika dodas prom no valsts. Vaidere vērsa uzmanību, ka Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka visiem bēgļiem visās valstīs vajadzētu nodrošināt vienādus apstākļus. "Man gan nav skaidrs, kā to varētu izdarīt, ja ir milzīgu pabalstu atšķirība, piemēram, Vācijā un Latvijā. Ja Latvijā bēgļiem sāktu maksāt 600 eiro, tāpat, kā Vācijā, tad nezinu ko teiktu Latvijas minimālo pensiju saņēmēji un citi," sacīja deputāte.

Viņa piebilda, ka Eiropadomē panāktās vienošanās migrācijas jautājumos ir zināms solis uz priekšu, tomēr risinājums vēl ir tālu. Arī Latvija labprāt piedalītos migrācijas problēmu risināšanā, tomēr jāsagaida konkrēti priekšlikumi, kuru vēl nav, teica politiķe. Tāpat pozitīvi esot vērtējams Merkeles un Vācijas iekšlietu ministra Horsta Zēhofera izlīgums par pasākumiem cīņai pret nelegālo imigrāciju. "Ir labi, ka Zēhofers dodas uz Austriju un Merkele runā ari ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu," piebilda Vaidere.

Jau vēstīts, ka Eiropadomē jūnija beigās tika panākta vienošanās, kas paredz, ka ES valstis pēc brīvprātības principa izveidos par bloka līdzekļiem finansētus "kontrolētos centrus", kuros tiks izskatīti Vidusjūrā izglābto migrantu patvēruma pieprasījumi. Tie migranti, kuri atbildīs patvēruma piešķiršanas kritērijiem, tiks nosūtīti uz ES dalībvalstīm, kas būs gatavas viņus brīvprātīgi uzņemt. Francija bija ierosinājusi šos centrus nosaukt par "slēgtajiem centriem", taču tika nolemts tiem dot nosaukumu "kontrolētie centri".

Vēl ES līderi vienojušies, ka tiks pētītas iespējas "reģionālajās izkāpšanas platformās" izskatīt migrantu patvēruma pieprasījumus, vēl pirms viņi ir sasnieguši ES. Paredzams, ka šādas "platformas" atrastos Ziemeļāfrikas valstīs. Maroka gan paziņojusi, ka nepiekritīs šādas "platformas" izveidošanai savā teritorijā. Vairākās ES valstīs ir paustas šaubas par šādas idejas atbilstību starptautiskajām tiesību normām.

ES līderi paziņojumā arī norādījuši, ka bloka valstīm jāveic visi likumdošanas un administratīvie pasākumi, lai nepieļautu, ka migranti, kas uzņemti vienā ES valstī, dodas uz citu bloka valsti.

Tikmēr Merkele krīzes sarunās pirmdien panāca vienošanos imigrācijas jautājumos ar Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) līderi Horstu Zēhoferu, atrisinot nesaskaņas, kas apdraudēja valdības pastāvēšanu. Tomēr trešā valdošās koalīcijas partnere Sociāldemokrātiskās partija (SPD) nepiekrita, ka uz Vācijas dienvidu robežas tiktu izveidoti tranzīta centri, lai apturētu to nelegālo imigrantu ieplūšanu Vācijā, kas kā patvēruma meklētāji jau reģistrējušies kādā citā ES dalībvalstī. Šādu centru izveidi paredzēja Merkeles un Zēhofera vienošanās.

Zēhofers teica, ka līdz gada beigām tiks izstrādāts un valdībā apstiprināts jauns imigrācijas likumprojekts. Līdz ar to būs izpildīta viena no būtiskākajām SPD prasībām. Savukārt SPD līdere Andrea Nālesa žurnālistiem sacīja, ka "nebūs vienpusējas rīcības". CDU un SPD strīdā par imigrāciju uzsvēra, ka jebkādas izmaiņas patvēruma politikā jākoordinē ar ES.

Nālesa pavēstīja, ka tiks paātrināta patvēruma lūgumu izskatīšana saskaņā ar tā dēvēto Dublinas sistēmu, kas paredz, ka patvērums jāpieprasa tajā ES valstī, kurā persona ieradusies vispirms.

Ceturtdienas vakarā panāktā partiju vienošanās paredz, ka Vācija uz Austrijas robežas vienpusēji neatraidīs tos imigrantus, kuri iepriekš reģistrēti kādā citā ES dalībvalstī. Šādi imigranti ar lidmašīnu tiks nogādāti tajā ES valstī, kurā viņi ir reģistrēti, ar nosacījumu, ka ar šo valsti iepriekš būs panākta divpusēja vienošanās, teica Nālesa.

Gatavību sadarboties ar Vācijas kancleri viņas plānā samazināt imigrantu ieplūdumu Vācijā paudis Orbāns, kurš intervijā tabloīdam "Bild" pavēstīja, ka būtu atvērts sarunām par divpusēju vienošanos par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, kas mēģina iekļūt Vācijā, ja Merkele spēs noslēgt tādu pat vienošanos ar Austriju.

"Kārtībai jābūt tādai - sarunas starp Vāciju un Austriju, tad sarunas starp Austriju un Ungāriju," sacīja Orbāns. "Tikai tad, ja būs skaidrība par Vācijas nostāju, var būt sarunas starp Ungāriju un Vāciju."