"Žēl, ka vēl arvien senā kuģa vraks nav atradis saimnieku un atrodas Daugavgrīvas pludmalē. Būs vēji, atkal jūra to paņems atpakaļ," raksta Marija.
"Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk," skaidroja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.
Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. "Iepriekš, 1930. gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku," teica Kokina.
Patlaban vraks vēl joprojām guļ ūdenī, jo tas ir pārāk smags, lai ar pašu spēkiem to pārvietotu.
Daugavgrīvas piekrastē atrastais kuģis varētu būt arī no 19. gadsimta, jo, kad Latvijas ciematos vietējie zvejnieki būvēja kuģus, tad arī viņi izmantoja koka tapas, jo tas bija izdevīgāk un lētāk.
"Kuģa vraks ilgi nevar stāvēt ūdenī, pirmkārt, kāds to var izdemolēt, otrkārt, tas tiks ieskalots dziļāk smiltīs vai arī pie lielāka vēja tiks ieskalots atpakaļ jūrā. Ir jāpaspēj izmērīt un izpētīt, lai turpmāk mums ir materiāls salīdzinājumam," skaidroja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēstures speciāliste Irēna Strēle.
Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti “Galactico” 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu! Darbdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00 varat arī ziņot par nebūšanām, novērojumiem, ierosinājumiem, zvanot pa “Delfi Aculiecinieka” tālruni nr. 67784066!