Rinkēvičs rosina aizsardzībai tērēt 2,5% no IKP  (221)

Šis solis, par kura speršanu domā arī Lietuva un Igaunija, nodrošinātu rezervi aizsardzībai, kas šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir svarīgs, klāstīja ministrs. "Tas ir mūsu pašu drošības interesēs," teica Rinkēvičs.

Tā kā Latvijas ekonomika attīstās straujāk par plānoto, iespējams, valsts nesasniegs NATO noteikto 2% no IKP slieksni, teica Rinkēvičs. Turklāt aizsardzības nozarē esot vairākas jomas, kur nepieciešamas investīcijas.

Trampa teikto par latiņas paaugstināšanu līdz 4% no IKP ministrs gan drīzāk uztvēris kā daļu no sarunu taktikas, nevis ASV prasību.

Portāls "Delfi" vēstīja, ka pēc Latvijas iestāšanās NATO, kas sakrita ar "treknajiem gadiem" valsts aizsardzības budžets pamazām auga līdz pat gandrīz pusotram procentam no IKP. Tiekot uzņemtas šajā organizācijā, Baltijas valstis apņēmās savai aizsardzībai sasniegt tēriņu līmeni, kas atbilst 2% no IKP.

Krīzes gados aizsardzība bija viena no tām nozarēm, kuru taupības pasākumi skāra visvairāk, liekot budžetu samazināt teju uz pusi - līdz 190 miljoniem eiro. Aptuveni šādā līmenī tas saglabājās līdz pat 2014. gadam, kad notikumi Ukrainā veicināja atbalstu straujākai šīs nozares finansējuma kāpināšanai. Tomēr arī tobrīd aizsardzības budžeta palielināšana bija iecerēta krietni lēnāka: pirms četriem gadiem tika plānots, ka 2018. gadā valsts budžetā aizsardzībai jāparedz 1,5% no IKP, bet 2% mērķis tika noteikts 2020. gadam. Tikai pāris mēnešus vēlāk koalīcija lēma kāpumu paātrināt, tā brīža aizsardzības ministram Raimondam Vējonim to pamatojot ar NATO Velsas samita lēmumu, bet toreizējā premjerministre Laimdota Straujuma lakoniski atsaucās uz "ģeopolitisko situāciju".

2016. gadā aizsardzības budžets sasniedza 2008. gada līmeni, proti, gandrīz 370 miljonus eiro jeb 1,5% no IKP, pērn ar 470 miljoniem eiro jeb 1,7% no IKP tas pārsniedza līdz tam piedzīvotos rādītājus, bet šogad ar nepilniem 580 miljoniem eiro sasniedz 2% līmeni no tautsaimniecības.