Šapošņikovs  Zigmārs LiepiņšEvita Sniedze-Ašeradena
Foto: LETA
Vien retais teātra vadītājs pērn nav guvis papildu ienākumus. Paralēli savam darbam teātrī viņi nereti saņem dažādus honorārus no citām iestādēm, divi augstā amata ieņēmēji ir sasnieguši pensijas vecumu, tādēļ viņu maciņu silda arī pensija.

Pēdējā pusotra gada laikā pie jauna vadītāja ticis gan Rīgas cirks, gan Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, gan Latvijas Nacionālais teātris.

Portāls "Delfi" sniedz ieskatu Latvijas lielāko teātru un citu kultūras organizāciju, kuru kapitāldaļu turētāja ir Kultūras ministrija, vadītāju maciņos.

Daugavpils teātra vadītājam prāvs honorārs no Lietuvas


Foto: LETA

Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs
Oļegs Šapošņikovs
pērn no teātra algā saņēmis 34 662 eiro, savukārt honorāros 5220 eiro.

2017. gadā viņš algā saņēmis vairāk nekā gadu iepriekš, kad teātris viņam algā izmaksāja 30 475 eiro. Tikmēr honorāros pērn Šapošņikovs saņēmis vairāk nekā 2016. gadā, kad honorāros no teātra viņš saņēma 9446 eiro.

Viņš saņēmis arī 186 eiro lielu honorāru no SIA "Domino teātris" un no Lietuvas VSI "Komedijos teatras" 10 600 eiro lielu honorāru.

Šapošņikova īpašumā ir dzīvoklis Garkalnes novadā un kāds nekustamais īpašums Rīgā. Savukārt Daugavpils teātra vadītāja valdījumā ir 2014. gada izlaides auto "Jaguar XF".

Šapošņikovs uzkrājis 2600 eiro, 2016. gadā viņa uzkrājumi bija teju divreiz lielāki – 5000 eiro.

Pērn Daugavpils teātra vadītājs samazinājis savas parādsaistības: ja 2016. gadā tās bija 101 000 eiro lielas, tad pērn parāds sarucis līdz 96 000 eiro.

Dailes teātra direktors – bez uzkrājumiem


Foto: LETA

Dailes teātra direktors
Andris Vītols
pērn par darbu teātrī saņēmis 39 823 eiro, kas ir par 7 683 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Vītolam kopīpašumā pieder dzīvoklis un zeme Rīgā.

Dailes teātra direktoram nav uzkrājumu, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Kā liecina deklarācija, viņš ieņēmis komisijas locekļa amatu Rīgas Tehniskajā universitātē. No šīs universitātes viņš saņēmis 104 eiro lielus ienākumus.

JRT direktores alga aug

Foto: LETA

Jaunā Rīgas teātra (JRT) direktore Gundega Palma pērn par darbu teātrī saņēmusi 39 945 eiro, kas ir vairāk nekā 2016. gadā, kad viņa saņēma 31 972 eiro.

Pērn no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Palma saņēmusi 136 eiro lielu pabalstu.

Viņa norādījusi parādsaistības 107 008 eiro apmērā, kas ir par 7567 eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Palmas īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, bet valdījumā – 2014. gada izlaides auto "Audi Q3".

JRT direktorei nav uzkrājumu, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Leļļu teātra direktors saņem arī pensiju


Foto: LETA

Latvijas Leļļu teātra valdes direktors Vilnis Beķeris pērn saņēmis 36 720 eiro lielu algu un 8262 eiro lielu pensiju.

Gan algā, gan pensijā teātra direktors pērn saņēmis vairāk nekā 2016. gadā, kad viņa alga bija 31 013 eiro un pensija 7696 eiro liela.

Beķera īpašumā ir zeme Inešu pagastā un zeme kopīpašumā Sējas novadā, tāpat viņa īpašumā ir kāds nekustamais īpašums Rīgā.

Beķerim pieder Rīgas pilsētas SIA "AL KO" kapitāldaļas 711 eiro vērtībā un SIA "Juristes M. Beķeres birojs" kapitāldaļas 1422 eiro vērtībā.

Leļļu teātra direktora īpašumā ir 2007. gadā ražots "Volvo XC70". Viņš ir uzkrājis 7935 eiro un izsniedzis aizdevumus 61 183 eiro vērtībā. Viņa uzkrājumi gan pērn ir samazinājušies, 2016. gadā tie bija 11 329 eiro.

Bijušais Nacionālā teātra vadītājs audzē uzkrājumus


Foto: LETA

Par jauno Latvijas Nacionālā teātra valdes locekli Jāni Vimbu, kurš amatā stājās 27. jūnijā, informācijas VID amatpersonu deklarāciju datubāzē vēl nav.

Taču iepriekšējais Nacionālā teātra vadītājs Ojārs Rubenis no teātra pērn saņēmis 46 493 eiro lielu algu, kas ir lielāka nekā pirms gada, kad viņš saņēma 32 959 eiro.

Tāpat Rubenis pērn no VSIA "Latvijas Televīzija" saņēmis 3200 eiro honorāru un no Latvijas Nacionālās bibliotēkas 186 eiro honorāru. Savukārt no SIA "Nippon Auto" viņš saņēmis12 000 eiro lielus ienākumus par īpašuma pārdošanu.

Rubeņa parādsaistības ir 19 500 eiro, savukārt uzkrājumi – 26 727 eiro. Viņa valdījumā ir 2017. gada ražojuma "Honda CRV" un SIA "Damko" kapitāldaļas 2249 eiro vērtībā, kā arī zeme Mērsraga novadā.

Viņa uzkrājumi gada laikā ir auguši, 2016. gadā tie bija 11 000 eiro.

Operas vadītājs pārdod vienu no saviem "Porsche"


Foto: LETA

Latvijas Nacionālās operas
un baleta valdes priekšsēdētājs
Zigmars Liepiņš
pērn algā saņēmis 54 425 eiro un pensijā 17 841 eiro.

Viņš ienākumus guvis arī citviet: no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta 4641 eiro lielu honorāru, no SIA "Aģentūra mūza" 10 992 eiro, no Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības 2609 eiro, no Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras 16 164 eiro un no Kurzemes radošās industrijas attīstības centra 380 eiro lielu honorāru.

2017. gadā Liepiņš pārdevis "Porsche Cayenne", iegūstot par to 41 000 eiro.

Kopumā opernama direktors uzkrājis 42 170 eiro. 2016. gadā viņa uzkrājumi gan bija ievērojami augstāki – 131 550 eiro.

Viņa īpašumā ir 2016. gadā ražots auto "Porsche Macan GTS" un zemes un ēkas nekustamais īpašums Grobiņas pagastā un Rojas novadā.

Rīgas Krievu teātra jaunajai vadītājai – īpašumi Līvānos


Foto: LETA

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadītāja Dana Bjorka šajā amatā ir kopš gada sākuma. Tolaik, stājoties amatā, jaunā vadītāja norādīja, ka viņas īpašumā ir vairākas būves un zeme Līvānos.

Viņa arī savā deklarācijā norādījusi, ka ieņem valdes locekles amatu Skatuves mākslas producentu fondā, OTZI fondā, kā arī SIA "My choice is to be".

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra jaunajai vadītājai nav uzkrājumu vai aizdevumu, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Ņemot vērā, ka iepriekš Bjorka nebija valsts amatpersona, nav zināms, kādi bijuši viņas ienākumi pērn.

Iepriekšējais teātra vadītājs Eduards Cehovals deklarāciju iesniedza, beidzot pildīt amata pienākumus – 2017. gada 29. novembrī. Viņa deklarācijā norādīts, ka no teātra algā saņēmis 23 136 eiro. Tāpat Cehovals saņēmis pensiju 9335 eiro apmērā.

Viņa īpašumā ir dzīvoklis un zeme kopīpašumā Jūrmalā. Bijušais teātra vadītājs uzkrājis 29 850 eiro un 5000 ASV dolārus (aptuveni 4277 eiro).

Rīgas cirka vadītājai nav uzkrājumu


Foto: LETA

Rīgas cirka valdes locekle
Ināra Kehre
iestādi vada kopš pērnā gada aprīļa izskaņas. Kopš tā laika līdz gada beigām viņa algā saņēmusi 18 917 eiro.

Tāpat pērn Kehre saņēmusi algu 2469 eiro apmērā no Valsts izglītības satura centra, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 1441 eiro lielu pabalstu, kā arī honorāru no Latvijas Kultūras akadēmijas – 63 eiro.

Viņa nomā dzīvokli Rīgā.

Kehrei nav uzkrājumu vai aizdevumu, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Valmieras teātra vadītājai netrūkst papildu ienākumu


Foto: LETA

Valmieras drāmas teātra vadītāja Evita Ašeradena pērn no teātra saņēmusi 36 107 eiro lielu algu.

Viņa papildus guvusi arī citus ienākumus. No Valmieras domes, kur viņa ir deputāte, 5756 eiro, no AS "Delfi" 454 eiro, no SIA "Jumava" 200 eiro, no SIA "Teātra Vēstis" 99 eiro, no Akadēmiskās informācijas centra 800 eiro, no Liepājas teātra 1126 eiro un no Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības 108 eiro, kā arī pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – 599 eiro.

Viņas īpašumā ir zeme Liezēres pagastā un dzīvoklis Valmieras pagastā, savukārt teātra vadītājas uzkrājumi ir 11 615 eiro lieli un parādsaistības – 19 760 eiro.

Ašeradenas valdījumā ir 2010. gadā ražots auto "VW Passat CC".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!