'Atvērās logs' un paspējām tajā ielēkt – pirmais paramotoristu simtgades lidojuma posms  (9)

Pavisam plānoti seši posmi, katrs no tiem ir 70 līdz 100 kilometrus garš. Tos, kuri šķērso pilsētu lidostu kontrolētās gaisa zonas, organizatori ieplānos konkrētos datumos un laikos, ar izvēlētiem rezerves datumiem, gadījumā, ja ir lidojumam nelabvēlīgi apstākļi. Savukārt pārējie posmi tiek organizēti, pilotiem savstarpēji vienojoties un izvērtējot piemērotākos laika apstākļus. Lidojumi paredzēti dienas gaišajā laikā, ievērojot Latvijas gaisa telpas lietošanas noteikumus.

"Projekta ietvaros kā paliekoša vērtība un dāvana Latvijai simtgadē tiek radīts unikāls, dokumentāls video un foto materiāls, kurā tiks iemūžināti gan skaistie Latvijas dabas skati no putna lidojuma, gan atspoguļota šī ceļojuma norise kopumā," stāsta Ķirps.

Paraplanierisms ir aviosporta veids, kurā lidošanai nepieciešamais minimums ir pats paraplāns jeb spārns, uzkabe, kurā pilots sēž, lidojot, ķivere un rezerves izpletnis. "Paraplanierisms ir planēšana no kalniem uz leju, līdzīgi kā ar izpletni, tikai šajā gadījumā tiek lidots vairāk uz priekšu, nekā uz leju. Motors ir tas, kas ir izdomāts, lai varētu pacelties arī vietās, kur nav kalnu," skaidro Ķirps.

Paramotorisma popularizēšana dzimtenes robežās

Iniciatīvas autors norāda, ka viens no pamatmērķiem ir popularizēt paramotorismu un aviāciju Latvijā, iemūžinot Latvijas piejūras dabas ainavas fotogrāfijās un video materiālos, un atklājot cilvēkiem gan zināmas, gan ne tik zināmas, neskartas teritorijas Baltijas jūras krastā no cita skatupunkta. Ķirps ar publiski pieejamu video un foto materiālu palīdzību vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji sajustu lepnumu par savas zemes skaistumu. Posmu izvēle, lidojuma virziens un diena, kurā veikt lidojumu, tiks izvēlēta atbilstoši lidojumam labvēlīgai laika apstākļu prognozei.

Pilots atzīst, ka projekta ietvaros tiek noteikts lidojumu augstuma diapazons. Visos posmos, izņemot Rīgas un Liepājas lidostu kontrolētās gaisa telpas, lidojumiem paredzētais augstums ir aptuveni 30 – 300 metri virs jūras līmeņa. Taču, šķērsojot lidostu kontrolētās gaisa telpas, lidojumam paredzētais noteiktais augstums ir līdz 150 metriem virs jūras līmeņa.

Pirmais posms: Ainaži – Saulkrasti

Projekta organizators Ķirps atzīst, ka jārēķinās ar to, ka prognozes mēdz mainīties ļoti strauji, lai cik precīzas tās arī būtu, jo dabai vienmēr ir sava doma. Tā arī bija pirmā posma Ainaži-Saulkrasti gadījumā.

“Kā piloti saka - “atvērās logs” un mēs paspējām tajā ielēkt. Nolidojām 78 kilometrus, gaisā pavadot vienu stundu un piecdesmit minūtes,” apliecina Ķirps.

Tiesa, Ķirps, kurš ir viens no pilotiem, arī atklāj, ka pirmais, 78 kilometrus garais posms, tika organizēts ļoti spontāni, pēdējā brīdī, balstoties uz laikapstākļu prognozes izmaiņām.

Viņš stāsta, ka sākotnēji lidojumam izvēlēts posms Ainaži – Lilaste. “Pat necerēju, ka vienas dienas laikā varam saorganizēties vairāk nekā pieci piloti, kas ir minimālais pilotu skaits, lai lidojums notiktu. Sākotnēji biju plānojis lidojumus organizēt pa nedēļas nogalēm, kad iespējami vairāk pilotu varētu piedalīties. Taču ikdienā, sekojot līdz laikapstākļu prognozei, redzu, ka tā nepavisam neatbilst manam plānam. Mūsu lidojumiem labvēlīgās dienas neiekrīt brīvdienās,” atzīst Ķirps.

Viņš atminas, ka kādā trešdienas pēcpusdienā pētījis laikapstākļu prognozi turpmākajām dienām un pat nedēļām, konstatējot, ka tuvākajā periodā būs lidošanai pavisam nelabvēlīgs laiks.

Lidojumam pateicīgs laiks

Ķirps sapratis, ka ir tikai viena diena, kas piemērota pirmā posma veikšanai. “Taču ir viena problēma, tā jau ir rīt, ceturtdien. Vai tik ātri var saorganizēt vismaz piecus pilotus? Darba dienā? Pie Igaunijas robežas? Diez vai. Nosūtīju pilotiem ziņu tik un tā. Paskatīšos, kāda ir atsaucība. Klusums. Žēl, neko darīt. Pienāk ceturtdienas pēcpusdiena un pēkšņi visi atdzīvojas. Stundas laikā saorganizējās seši lidotgribētāji. Tas nozīmē tikai vienu – lidojums notiek,” sajūsmu neslēpj organizators.

Organizācija bijusi visai raita – tika lādētas mērierīces un sakaru līdzekļi, pārbaudīts ekipējums un meklēti šoferīši. Pavisam drīz paramotoristi ieradās izlidošanas sākuma punktā – Ainažos. Tika piesaistīts arī pavadošais personāls un lidojuma drošības uzraugs.

Pacelšanās no tuvējā īpašuma pļavas

Pirmais pilots Valters, kas ieradās Ainažos, atrada piemērotu pļavu, no kuras pacelties, jo Ainažu pludmalei ir grūti piekļūt. “Eju sarunāt ar zemes īpašniekiem, kas tur pat dzīvo, ka vēlamies pacelties no viņu pļavas, uz ko man ir pretjautājums - kas tie paraplāni tādi ir? Pasmejamies un saku, lai nāk apskatīt. Protams, saimnieki bija ļoti pretimnākoši un atļāva. Viņiem pašiem bija liela interese vērot, kas te tagad notiks uz viņu zemes,” stāsta Ķirps.

Kad paramotoristi sāka sildīt dzinējus un “izklāt spārnus", sanāca arī kaimiņu māju iedzīvotāji, kas neslēpa savu interesi apskatīt lidaparātus tuvumā un parunāties ar dažiem pilotiem. Mašīnas bija rindā sastājušās uz ceļa, tajā skaitā smagā automašīna. Visi cilvēki stāvēja rindā gar ceļu un ar lielu interesi gaidīja, kas te notiks.

“Startējam 20.30. No plānotā startēšanas laika atpaliekam par 30 minūtēm. Starti nav viegli, jo ir pilnīgs bezvējš un visiem ar degvielu pilnas bākas. Tomēr lidojuma drošības uzrauga, Andra, vadībā viens pēc otra “spārni” organizēti un skaisti paceļas gaisā. Goda aplis virs zemes īpašnieku pagalma kā “paldies par lidlauka izmantošanu” un dodamies ceļā,” atminas pilots.

Lidojums līdz kaimiņzemes robežai

Vispirms paramotoristi devās līdz Latvijas – Igaunijas robežas molam, kā sākuma atskaites punktam, un pēc tam tika uzsākts sākotnēji uzstādītais mērķis – lidot gar Latvijas krasta līniju. “Laika apstākļi pasakaini. Pilnīgs miers, stabils gaiss, putnu baru pavadībā mēs slīdam gar krasta līniju pašu izveidotā kāsī, vērojot kā saule tuvojas horizontam. Daudz skaistu, neskartu dabas skatu, kuru burvību nevar redzēt nekur tik labi kā tikai no putna lidojuma. Latvija ir tiešām skaista,” norāda Ķirps.

Neraugoties uz to, ka ceļā devās tikai seši paramotoristi, pilots pieļauj, ka skats no lejas arī bijis tikpat iespaidīgs. Pa ceļam lidotājiem gadījies iemaldīties arī kāzās. Fotogrāfs jūras krastā iemūžināja jauno pāri dažādos kadros. “Izskatījās, ka viņi bija sajūsmā par mūsu ielidošanu viņu kāzu bilžu fonā. Kurš gan negribētu tādu fonu? Saulriets, jūra un paraplāni. Atis ik pa laikam arī papriecēja skatītāju acis ar dūmu šovu,” stāsta organizators.

Svarīgs drošs atstatums vienam no otra

Visi piloti turējās kopā, lai neviens neatpaliktu un savstarpēji sazinājās ar rāciju palīdzību, kā arī lidoja drošā distancē viens no otra un katrs savā augstumā, lai izvairītos no priekšā lidojošo propelleru radītajiem rotoriem, kas bezvēja apstākļos ir īpaši jūtami. Pavadošais personāls un lidojumu drošības uzraugs rūpējās par kontrolētu un drošu pacelšanos, nosēšanos, kā arī sekoja līdzi pilotiem lidojuma laikā ar telefona aplikācijas palīdzību, kas parāda pilotu atrašanās vietu kartē. Savukārt līdzbraucēji parūpējās par šī pasākuma dokumentēšanu foto un video materiālos.

Saulriets izjauc paramotoristu plānus

“Tā kā starts mums aizkavējās un saulrietu apturēt nebija iespējams, lidojuma drošības uzraugs izlēma mūs nocelt no gaisa lejā nedaudz ātrāk – Saulkrastos, lai nebūtu jāturpina lidojums krēslā. Tika sagatavots konkrēts nosēšanās laukums Saulkrastu pludmalē, uzstādīta vēja zeķe un painformēti pludmales apmeklētāji par tuvojošos motoparaplānistu nolaišanos,” skaidro organizators. Lai arī līdz plānotajam galamērķim Lilastei bija atlicis tikai nedaudz, lēmums izrādījās ļoti pareizs, jo laiks, kas pagāja, saliekot katram savu ekipējumu un kopīgi apspriežot piedzīvoto pieredzi, paskrēja vēja spārniem un lidotājiem nācās izbraukt no Saulkrastiem jau krietnā pustumsā. Rīgas pārlidojumu, kuru pēc plāna tika iecerēts sākt Lilastē, būs jāsāk no Saulkrastiem.

Laikapstākļi bija kā radīti šim lidojumam, tie esot pilnībā atspēkojuši spontāno lēmumu un lielo steigu.