Iepriekš par nepieciešamību lūgt starptautisko palīdzību lēma Krīzes vadības padome.
Palīdzība tiks lūgta visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tādējādi tiks apzināts, cik un kādus resursus ES valstis varēs piedāvāt Latvijai šajā nelaimē. Vienlaikus Krīzes vadības padome, izvērtējot situāciju, secinājusi, ka nepieciešams lūgt gaisa atbalstu, primāri helikopteru atbalstu, tā pēc padomes ārkārtas sēdes žurnālistus informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Vaicāts, vai starptautiskās palīdzības lūgšana nav novēlota, ministrs atbildēja, ka nav. Kozlovskis pauda, ka novēlota rīcība būtu tad, ja ugunsgrēku nebūtu izdevies noturēt perimetra iekšpusē. Viņš skaidroja, ka arī Krīzes vadības padomē bija debates, vai šo palīdzību maz lūgt. Padomes pārstāvji uz šo starptautiskās palīdzības lūgšanu skatās kā uz "rezervi".
Kozlovskis pauda, ka ugunsgrēka vietā reizē būtu jādarbojas vismaz trim helikopteriem.
Kozlovskis tūlīt pēc ārkārtas valdības sēdes, kurā pieņemts lēmums lūgt starptautisko palīdzību kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanai, atkārtoti ir devies uz Talsu novada Valdagales pagastu, lai kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku Oskaru Āboliņu novērtētu aktuālo situāciju, portālam "Delfi" pastāstīja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Holma.
Pirms starptautiskās palīdzības pieprasīšanas pirmdienas vakarā plānots apsekot degošās teritorijas perimetru, lai vēlākais rīt varētu iesniegt starptautiskās palīdzības pieprasījumu. Ministrs tiksies arī ar ugunsdzēsējiem un citiem atbildīgajiem dienestiem, kas Ventspils novada Stiklu ciemā vada glābšanas darbus.
VUGD pārstāvis Kristaps Eklons informēja, ka dienests kopā ar citām iesaistītajām pusēm turpina veiksmīgi dzēšanas darbus.
"Ir pieņemts lēmums, ka visi dzēsēju resursi šobrīd koncentrē savus spēkus drošības perimetra robežās, nepieļaujot uguns pārsviešanos uz citiem meža sektoriem vai uz blakus esošo purvu," skaidroja Eklons.
VUGD pārstāvis atkārtoti uzsvēra, ka ugunsgrēku izdevies noturēt perimetra iekšpusē, un pauda pārliecību, ka pie esošajiem laika apstākļiem degšanu izdosies noturēt esošajā drošības perimetrā.
Lai gan VUGD ar ugunsgrēku šobrīd tiek galā, ir jārēķinās ar to, ka tas vēl var ilgt nedēļu vai pat ilgāk, atzina Eklons. Dienests uztur kontaktus ar kaimiņvalstīm un ir apzinājis to gatavību Latvijai palīdzēt tehniski un, ja nepieciešams, arī ar papildu cilvēkiem.
Vienlaikus Eklons pauda, ka pašā perimetrā degšana attīstās un atsevišķos tā sektoros dzēšanas darbi ir ļoti bīstama.
Veselības inspekcija secinājusi, ka tālāk no ugunsgrēka vietas neliels gaisa piesārņojums, kuram nav būtiskas ietekmes uz cilvēku veselību, ir vērojams tikai Kuldīgā.
Savukārt ļoti liels gaisa piesārņojuma līmenis mērījumu brīdī konstatēts ugunsgrēka tiešā tuvumā – Stiklu ciemā. Pārējās mērījumu vietās – Jūrmalā, Brocēnos, Saldū, Skrundā, Pelčos, Stendē, Dižstendē, Talsos, Valdemārpilī – mērījuma rezultāti nepārsniedz noteiktās robežvērtības.
Vēstīts, ka saistībā ar ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā pirmdien sasaukta Krīzes vadības padomes ārkārtas sēde.
Ārkārtas sēdē klātesošie tika iepazīstināti ar situāciju ugunsgrēkā, tā attīstību un dzēšanas gaitu, izvērtēta nepieciešamība piesaistīt papildu resursus ugunsgrēka dzēšanas darbiem, un tika uzklausīta informācija par svētdien veiktajiem gaisa piesārņojuma mērījumiem apkārtējās pilsētās.
Ārkārtas sēdi Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) atvaļinājuma dēļ vadīja Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Tās locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.
Ziņots, ka jau sesto dienu ugunsdzēsēji kopā ar citiem iesaistītajiem dzēš paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku Talsu novadā, kurā lielā platībā deg kūdra un mežs.
Līdzīgi kā iepriekšējās diennaktis, arī naktī uz svētdienu ugunsgrēka dzēšanas darbos iesaistītie cilvēki uz vietas strādāja, lai nepieļautu liesmu izplatību un dzēstu gruzdošās vietas. Daudzviet notiek gruzdēšana, bet ir vairākas vietas, kur degšana notiek ar atklātu liesmu, bet tas ir perimetra iekšpusē.
Kā iepriekš informēja VUGD, plašā reģionā ir jūtams sadūmojums un dūmu smaka no šī ugunsgrēka. Līdztekus svētdien veikts gaisa piesārņojuma pārbaudes apkārtējās pilsētās Kurzemē, lai pārliecinātos par gaisa piesārņojuma līmeni.
VUGD aicina iedzīvotājus netuvoties ugunsgrēka vietai un arī neplānot pastaigas vai, piemēram, ogošanu un sēņošanu apkārtējos mežos, kur jūtams piedūmojums, jo tas var būt bīstami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
