Satversmes tiesa (ST) šonedēļ ierosinājusi lietu par martā pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas paredzēja ar aiznākamo mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā, portālu "Delfi" informē ST.
Pēc 20 šī Saeimas sasaukuma deputātu pieteikuma ST vērtēs grozījumu atbilstību trim Satversmes pantiem. Proti, 91. pantam, kur minēts – cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. 112. pantam, kas nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta", kā arī 114. pantam, kur rakstīts: "Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību."
Grozījumi diskriminē mazākumtautības, jo tie nepamatoti ierobežo dzimtās vai ģimenes valodas lietojumu izglītībā, argumentē pieteikuma iesniedzēji. Tie paredzot vienādu izglītības ieguves valodu gan personām, kuras pieder pie pamatnācijas, gan personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, neparedzot izņēmumus, kas ļautu īstenot saprātīgus izglītības pielāgošanas pasākumus mazākumtautību izglītojamajiem.
Iesniedzēji pieteikumā pārmet kolēģiem Saeimā, ka tie neesot pārliecinājušies par grozījumu nepieciešamību, kā arī nav klausījušies protestētājos un organizācijās, kas iestājušās pret reformu.
Grozījumi būtiski ierobežo izglītojamo un viņu vecāku iespēju izvēlēties, pēc viņu ieskata, atbilstošāko izglītības formu, uzskata iesniedzēji. Tās liedzot mazākumtautību valodu pilnvērtīgu lietošanu mācību satura apguvē, kā arī ierobežojot izglītojamo un pedagogu akadēmisko brīvību.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka, ņemot vērā valsts iespējas un sabiedrībā esošo pieprasījumu pēc mazākumtautību izglītības sistēmas, grozījumi nenodrošina pie mazākumtautībām piederošām personām pienācīgu iespēju saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti.
ST aicinājusi Saeimu līdz šā gada 25. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 25. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Vēstīts, ka šā gada martā Saeima galīgajā lasījumā nolēma – ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sāksies pakāpeniska pāreja uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Grozījumi likumā paredz, ka 2019. gadā sāksies pāreja no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7. – 9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk par 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudījumi 9. klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11. klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
