Āboltiņas pieredze un rangs kvalificē viņu vēstnieka amatam, pauž Rinkēvičs  (360)

"Solvitas Āboltiņas darba pieredze ministrijā, kā arī politikā, tostarp tieslietu ministres un Saeimas priekšsēdētājas amatā, un diplomātiskais rangs kvalificē viņu vēstnieka amatam," raksta ārlietu ministrs. "Mums jau ir precedenti ar bijušajiem politiķiem Induli Bērziņu, Māri Riekstiņu un Imantu Lieģi, pie tam pēdējie divi pirms politikas arī strādāja Ārlietu ministrijā."

Ministrs vērš uzmanību, ka savulaik Āboltiņa politikā ienākusi pēc 10 darba gadiem ĀM Konsulārajā departamenta direktores amatā. Viņai bijis ne tikai padomnieka rangs, bet arī 2005. gada lēmums par to, ka viņa dienestā var atgriezties.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc uzreiz netika pateikts, ka viņa būs vēstniece Itālijā, lai gan "visa Rīga zināja", Rinkēvičs norāda: "[..] kamēr nav saņemta attiecīgās valsts piekrišana, Saeimas Ārlietu komisija nav izskatījusi kandidātu un Valsts prezidents nav pasniedzis akreditācijas vēstules, vēstnieka vārds oficiāli netiek nosaukts."

"Es nevienu brīdi neteicu, ka viņa nebūs vēstniece, es atteicos komentēt jautājumu, kad un kurā valstī līdzīgi kā citos gadījumos, kad noplūda informācija par vēstnieku kandidātiem. Šāda prakse ir ierasta un tiks turpināta neatkarīgi no personālijām, jo atbilst diplomātiskajai etiķetei," uzsver ministrs.

Vienlaikus savā ierakstā Rinkēvičs pauž, ka nav neko parādā Āboltiņai, kā arī viņa nav viņam neko parādā. Viņu starpā līdz šim bijušas arī nopietnas domstarpības un strīdi.

Ziņots, ka bijusī politiķe un partijas "Vienotība" vadītāja Solvita Āboltiņa otrdien, 31. jūlijā, tiks akreditēta par Latvijas vēstnieci Itālijā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 31. jūlijā paredzējis Āboltiņai pasniegt akreditācijas vēstuli, liecina prezidenta darba kārtība.

Akreditācijas vēstules paredzēts pasniegt arī Latvijas vēstniecei Somijā Kristīnei Našeniecei un Latvijas vēstniecei Dānijā Aldai Vanagai.

Jau vēstīts, ka Saeimas Ārlietu komisija Āboltiņas kandidatūru šim amatam atbalstīja jūnijā. Taču komisijas lēmums jāapstiprina Valsts prezidentam.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka no 2018. gada 5. februāra bijusī Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa sāka darbu Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.

"Vienotības" valde pērn 6. novembrī nolēma izslēgt Āboltiņu no partijas par komentāriem un rīcību laikā, kad "Vienotība" sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.

Āboltiņa vadīja "Vienotību" no 2011. gada, līdz 2016. gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad "Vienotība" bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010. gadam – partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja.

Āboltiņas vadībā "Vienotība" ir guvusi panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas – Laimdotai Straujumai, tomēr tad partija piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.

Āboltiņa pirms savas politiķes karjeras vadījusi Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu. Darbu ministrijā viņa sāka 1993. gadā kā Konsulārā departamenta vecākā referente, bet par departamenta direktori kļuva 1995. gadā. Viņa vadīja departamentu līdz 2002. gadam.

"Delfi TV ar Jāni Domburu", atbildot uz jautājumu, vai viņas nākotne varētu būt saistīta ar vēstnieces amatu, Āboltiņa teica: "Katrā dienestā ir zemāki un augstāki amati. Komentāros cilvēki bieži sūta mani mazgāt grīdu. Varu visiem tiem cilvēkiem, kas mani sūta mazgāt grīdu, teikt – nebaidieties, es to esmu darījusi. No 15 gadu vecuma līdz brīdim, kad iestājos augstskolā un to vairs nevarēja apvienot."