"Geocaching" jeb slēpņošana ir starptautiska spēle, kuras ietvaros lietotāji visā pasaulē izliek un meklē pilsētās un brīvā dabā izveidotus paslēptus konteinerus, izmantojot GPS iekārtas vai viedtelefonus ar šādu funkciju.
Konteineros atrodas viesu grāmatas, kurās spēlētājs pierakstās, apliecinot, ka ir atradis šo slēpni, un atradumu pēc tam reģistrē arī "Geocaching.com" vietnē.
"Ar kājām uz NATO"
Pagājušā gada pašā nogalē tika izveidota 41 slēpņa sērija jeb lietotāju žargonā treils (taka) gar bijušo dzelzceļa līniju no Lielvārdes stacijas līdz pat Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku aviācijas bāzei Rembates pagastā.
Slēpņu sērija, ko tās autors ar lietotājvārdu Rudice nosaucis "Ar kājām uz NATO" jeb "akaNATO", iecerēta kā aptuveni 11 kilometrus gara pastaiga ar slēpņu meklēšanu pa likvidēta dzelzceļa posma uzbērumu, kas PSRS laikā izmantots militārās bāzes vajadzībām.
Sērija izrādījusies samērā populāra lietotāju vidū un, kā liecina "Geocaching.com" redzamie dati, līdz šim pastaigā pa veco valni devušies un savas vizītes reģistrējuši ap 160 slēpņotāju.
Taču šogad maijā vairākus sērijas slēpņus, kas atradās vistuvāk militārajai bāzei – vietām dažu metru attālumā no žoga –, "Geocaching.com" pārstāvji slēguši jeb lietotāju terminoloģijā arhivējuši.
Slēgts arī sērijas bonusa slēpnis, kura atrašanai bija nepieciešams uzzināt ciparu uz plāksnītes, kas atrodas iekšpusē uz bāzes vārtiem, kur dzelzceļa atzars kādreiz iegāja teritorijā. Šim nolūkam slēpņa kārotājam bija caur vārtu režģi jāizbāž roka ar telefonu, fotoaparātu vai spoguli, lai nolasītu ciparu.
"AkaNATO" slēpņu konteineri ir nelielas plastmasas kolbiņas, bieži maskētas. Bet bonusa slēpnis – standarta metāla munīcijas kaste.
Pārāk tuvu militārajam objektam
Arhivēšanas paziņojumā slēpņošanas vietnē norādīts, ka slēpņi atradušies pārāk tuvu NATO bāzei, kas noskaidrots komunikācijā ar kādu NATO pārstāvi.
"Geocaching.com" pārstāvis Kriss Ronans portālam "Delfi" apstiprina, ka ar uzņēmumu sazinājies kāds militārās bāzes pārstāvis, kurš informējis, ka slēpņi atrodas pārāk tuvu objektam, tāpēc ir slēdzami.
"Geocaching" noteikumi paredz, ka slēpņi var tikt arhivēti, ja atrodas pārāk tuvu publiskiem objektiem, kas ietver šosejas, tiltus, dambjus, valdības ēkas, skolas, militāros objektus, slimnīcas, lidostas un citus objektus, skaidro Ronans. Slēpņi šādos gadījumos būtu jāsaskaņo ar blakus esošo objektu pārvaldniekiem. Jebkurā gadījumā slēpņiem ir jābūt saskaņotiem ar zemes īpašnieku, uz kuras tie izlikti.
Spēles noteikumi paredz, ka slēpņi var tikt slēgti neatbilstošas vietas dēļ pat tad, ja citādi visi vietējie likumi ir ievēroti. Uz "Delfi" jautājumu, vai "Geocaching" vienmēr respektē militāristu vēlmes, ja viņus neapmierina konteineru izvietojums savu objektu tuvumā, Ronans atbild apstiprinoši.
Arhivētie slēpņi atradās Gaisa spēku aviācijas bāzes "Lielvārde" aizsargjoslas teritorijā, turklāt to izvietošanu nesaskaņojot ar NBS, portālam "Delfi" norāda Aizsardzības ministrijas pārstāve Sandra Brāle.
"Dotais dzelzceļa atzars ir nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā un slēpņu izlicējs ir vadījies no maldīga priekšstata, ka dzelzceļa atzars ir A/S "Latvijas Dzelzceļš" īpašumā un ir "publiski pieejama infrastruktūra"," skaidro Brāle.
NBS pārstāvis klātienē ticies ar slēpņu izlicēju, nodevis viņam izņemtos konteinerus un vienojies, ka minētie slēpņi tiek deaktivēti, jo nav bijuši izvietoti saskaņā ar "Geocaching" vadlīnijām, viņa pasvītro. Tīmekļa vietnes dati liecina, ka arhivēti ir pieci slēpņi un sērijas bonusa slēpnis, kura viena no aprēķināšanas vērtībām bija jāiegūst pie bāzes vārtiem.
Ko neaizliedz aizsargjosla
Slēpņu sērijas autors, kurš vēlējās, lai rakstā tiek identificēts tikai pēc "Geocaching" lietotāja vārda Rudice, sarakstē ar "Delfi" skaidro, ka neuzskata par pamatotu NBS prasību slēpņus slēgt, ja neskaita bonusa slēpņa koordināšu aprēķinam nepieciešamās vērtības iegūšanas metodi, bāžot rokas bāzes teritorijā.
Ar viņu sazinājies vīrietis, kurš stādījies priekšā kā NBS Gaisa spēku bāzes drošības dienesta priekšnieks, neatklājot ne savu dienesta pakāpi, ne vārdu un uzvārdu. Persona paziņojusi, ka ir noņēmusi konteinerus no 34. līdz 41. slēpnim, lai gar bāzi pa veco dzelzceļa uzbērumu nestaigātu cilvēki un netraucētu bāzes apsardzei, stāsta Rudice. Autors atsaucas uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas neaizliedz cilvēku atrašanos militāro objektu aizsargjoslā.
Normatīvais akts aizsargjoslās aizliedz ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonu, celt teltis un kurināt ugunskurus, rīkot publiskus pasākumus, sapulces, gājienus, piketus, turēt dzīvniekus un nokraut materiālus, novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku, kas netiek izmantota aizsardzības objektā.
Rudice, kurš atzīmē, ka dabā bāzes aizsargjosla (kartē augstāk) nav bijusi marķēta ne ar kādām brīdinājuma zīmēm, uzskata, ka slēpņu izvietošanas vietu nevar uzskatīt par "spēļu laukumu", bet vienkāršu staigāšanu noteikumi neaizliedz.
NBS pārstāvis uz autora lūgumu nosūtīt detalizētu karti elektroniskā formātā ar bāzes aizsargjoslas robežām, norādījis, ka viņam tādas nemaz nav. Savukārt Aizsardzības ministrijā uz šo lūgumu ieteikts rakstīt iesniegumu.
Galu galā autors manuāli pārkopējis uz elektronisko karti MK noteikumos norādītos aizsargjoslas koordināšu punktus, un konstatējis, ka četri no NBS noņemtajiem slēpņiem (34. – 36.) atrodas ārpus aizsargjoslas un uz tiem nekādi ierobežojumi nav attiecināmi.
Rezultātā, komunicējot ar "Geocaching" slēpņu uzraugu, panākta situācija, ka arhivēti aizsargjoslā esošie pieci slēpņi (37. – 41.) un bonusa slēpnis, bet atjaunoti NBS pārstāvja noņemtie trīs ārpus aizsargjoslas esošie (34. – 36).
"Kopumā, es domāju, mēs atradām draudzīgu risinājumu. Neviens netika arestēts vai sodīts," notikušo portālam komentē par attiecīgo "akaNATO" slēpņu arhivēšanu atbildīgais "Geocaching" uzraugs ar lietotājvārdu Leptoceratops.
Par sēņotājiem maskēti "diversanti un spiegi"?
Uz "Delfi" jautājumiem, kā tiek traucēta bāzes darbība, ja pa tās aizsargjoslu staigā cilvēki un vai NBS jau iepriekš ir bijuši sarežģījumi ar slēpņiem, kas izvietoti militāro objektu tuvumā, Aizsardzības ministrijā norāda, ka šādu informāciju nesniedz drošības apsvērumu dēļ.
"Drošība pirmajā vietā," sarakstē uzsver Sandra Brāle.
"Geocaching" pārstāvis Ronans norāda, ka kompānija neapkopo šāda veida statistiku, tāpēc nevar atbildēt uz "Delfi" jautājumu, vai slēpņošana militāru objektu tuvumā vai pat to teritorijā ir pasaulē izplatīta un bieži rada problēmas militāristiem.
Savukārt Leptoceratops, stāsta, ka slēpņošana ir nodarbe, ko cilvēki dara 24 stundas diennaktī, turklāt ļaudis ar GPS iekārtām, telefoniem un kamerām var tikt uztverti par spiegiem. Apsardzes personālam tad nākas cilvēkus pārbaudīt un tas rada viltus trauksmes, un nepatīkamas situācijas gan slēpņotājiem, gan militāristiem.
Uz jautājumu, vai iespējamā spiegošana ir tas, kas rada ministrijas bažas, iestādē atkārtoti norāda, ka neko plašāk par šo lietu operacionālās drošības vārdā nekomentēs.
Taču to, ka tieši iespējamo spiegošana aviācijas bāze tuvumā drošības dienesta vadītājs minējis kā argumentu, stāsta arī slēpņu autors.
"Vēstījums trijos vārdos bija šāds: uz vecā dzelzceļa un aizsargjoslā atrasties nedrīkst, jo mums šeit čum un mudž no diversantiem un krievu spiegiem, kuri maskējušies par sēņotājiem, ogotājiem un ornitologiem, bruņojušies ar tālskatiem, un fotokamerām, spiegojot un bildējot iegūstot slepenu informāciju par NBS. Divos vārdos – krievi nāk!" par drošībnieka teikto ironizē Rudice.
Viņš gan uzskata, ka cilvēku atrašanās aiz bāzes žoga dažādos diennakts laikos tikai palielina drošības dienesta modrību un vairo profesionalitāti.
Autors arī sazinājies ar Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Viesturu Silenieku, kurš slēpņotāju aprindās zināms kā šīs nodarbes cienītājs. Arī viņš paskaidrojis, ka NBS bāzes regulāri novēro svešas acis, virs tām lidina dronus un apkārtnē klīstot cilvēki ar austrumvalsts pasēm kabatā, stāsta Rudice.
Jāpiebilst, ka Latvijas drošības iestāžu 2017. gada ziņojumi liecina, ka valstij lielāko apdraudējumu rada Krievijas specdienesti, turklāt militārā joma ir viena no kaimiņvalsts prioritātēm.
Ažiotāža nakts melnumā
Slēpņošana NBS bāzes pārstāvjiem nevarēja palikt nepamanīta jau pirmajās decembra dienās, kad slēpņu koordinātes tika publicētas "Geocaching" vietnē. Kaislīgāko slēpņotāju aprindās ir liels gods būt pirmajam, kas atrod jauno konteineru, tāpēc pēc treila parādīšanas tas piesaistīja īpašu spēlētāju interesi, stāsta Rudice.
Ja sākumā treils tika iecerēts kā pastaiga ar kājām, tad dzīvē izrādījās, ka pirmie svaigo slēpņu kārotāji uz vecā dzelzceļa uzbēruma, kur vietām ir aizaudzis ar krūmiem un saglabājušies sliežu gulšņi, devušies ar pilnpiedziņas automašīnām.
"Visas aktivitātes notika dienas tumšajā laikā, jo cik tad ziemā diena gara. Toreiz uz uzbēruma vienlaicīgi atradās piecas vai pat vairāk kompānijas. Neraksturīgā aktivitāte, pilnpiedziņas mašīnas ar ieslēgtām gaismām nakts melnumā nepalika nepamanītas," stāsta treila autors.
Tad arī radušās pirmās nesaskaņas ar bāzes apsardzes personālu. "Kaut arī slēpņotāju aktivitātes tiešā veidā neskāra Gaisa spēku bāzi, apsargi atļāvās aizrādīt un demonstrēt patvaļu, draudēt cilvēkiem, kas atradās šaipus žogam," savu skatījumu ilustrē Rudice.
Arī vairāki lietotāji savos aprakstos slēpņu reģistrācijas ailē "Geocaching" vietnē piemin sastapšanos ar karavīriem žoga otrā pusē. Daži arī pauž šaubas, vai tiešām bonusa slēpņa koordināšu aprēķinam nepieciešamās vērtības iegūšana bija jāsaista ar iešanu pie bāzes vārtiem un fotografēšanu, kas kopumā sabojājot iespaidu par citādi pozitīvo un interesanto pastaigu.
"Autoram ieteiktu apdomāt cilvēku virzīšanu pie vārtiem, mums jau sanāca saruna ar militāristiem, domāju, ka ilgi viņi to varētu arī nepaciest," komentārā decembra beigās rakstīja spēlētājs ar lietotājvārdu Thearmi.
Bāzes apsardze, izskatās, to pacieta piecus mēnešus, līdz maijā sazinājās ar "Geocaching", pieprasot tuvāko slēpņu arhivēšanu. Šajā laikā treilu bija apmeklējuši vairāk nekā simts slēpņotāji.
Vai bonusa slēpņa aprēķinam nepieciešamā cipara iegūšana pie vārtiem tomēr nebija laba doma? Rudice to nevērtē viennozīmīgi. "Gan jā, gan nē, tas spēlei piedod asumiņu," viņš atbild.
Katrs lietotājs var izvēlēties, ņemt slēpni vai neņem – ja kādam šķiet, ka kaut ko pārkāpj, nav par katru cenu tas jādara, viņš uzskata.
Turklāt sarunā ar bāzes karavīriem atklājies, ka pusei apsardzes aktivitāte žoga otrā pusē patikusi – vismaz kāda jautrība un azarts dežūras rutīnā, apgalvo Rudice.
Protams, bija tādi, kuriem tas nepatika, un tie arī ziņojuši priekšniecībai, no personāla uzzināto atklāj slēpņu autors, kurš sarunas noslēgumā piebilst, ka joprojām uzskata – slēpņi bāzes aizsargjoslā likvidēti nepamatoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
