13. Saeimas vēlēšanām iesniegto deputātu kandidātu sarakstos šogad ir gan daudz politikā pieredzējušu cilvēku, gan daudz jaunu cilvēku, kuri līdz šim bijuši sabiedriski politiski aktīvi un tagad ir gatavi uzņemties atbildību arī politiski, trešdien Latvijas Radio sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Jau vēstīts, ka otrdien, 7. augustā, noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 13. Saeimas vēlēšanām. Kandidātu sarakstus kopā iesniegušas 16 partijas un partiju apvienības, kas ir par trīs vairāk nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās.
Kopā pieteikti 1470 deputātu kandidāti, un uz vienu no 100 Saeimas deputātu vietām pretendē 15 deputātu kandidāti. Salīdzinot ar iepriekšējām, 12. Saeimas vēlēšanām, sarakstos pieteikto kandidātu palielinājies – 2014. gadā Saeimas vēlēšanās piedalījās 1156 deputātu kandidāti.
Cimdara vērtējumā, savā ziņā negaidīti ir tas, ka, lai gan formāli raugoties, ir paaugstināti kritēriji, lai partijas savus sarakstus varētu pieteikt, proti, paaugstināts nepieciešamais biedru skaits un noteikts termiņš, par kuru vēlāk dibināta partija vēlēšanās nevar piedalīties, tomēr pieteikto sarakstu skaits un deputātu kandidātu skaits ir audzis.
"Es ļoti ceru, ka tā ir," uz Latvijas Radio jautājumu, vai tas nozīmē, ka partijas pirms vēlēšanām ir vairāk domājušas, sacīja Cimdars.
Viņš arī atzina, ka 13. Saeimas vēlēšanās ir lielāks pieteikto partiju apvienību un deputātu kandidātu skaits, kas varētu nozīmēt, ka Latvijas politiskā vide kļūst aktīvāka.
CVK trešdien ir paredzējusi lūgt informāciju drošības iestādēm par vēlēšanām pieteikto Latvijas Krievu savienības deputāta kandidāti Tatjanu Ždanoku.
Cimdars skaidroja, ka tas tādēļ, ka ir mainījusies situācija tādā izpratnē, ka, ja līdz šim CVK vadījās pēc likuma, kura norma paredzēja, ka tad, ja deputāta kandidāts pēc 1991. gada ir darbojies komunistiskajā partijā un par to ir tiesas spriedums, tad uz viņa kandidēšanu ir attiecināmi ierobežojumi.
Savukārt šovasar Satversmes tiesa (ST) nospriedusi, ka CVK ir pienākums vērtēt, vai šādas personas apdraud Latvijas valstiskumu, valsts iekārtu un pamatvērtības. ST savā spriedumā arī norādījusi, ka CVK var lūgt informāciju no drošības iestādēm. "Un šāds ceļš mums tagad ejams," sacīja Cimdars.
Līdz ar to no iesniegtajiem sarakstiem, pat ja tos CVK būs apstiprinājusi, būs iespējams izslēgt konkrētus deputātu kandidātus. Deputātu kandidātu vētīšanai institūcijām, kas viņus pārbauda, tiek dotas piecas dienas. "Nākošnedēļ mēs ceram saņemt informāciju, lai šo pirmo kārtu pabeigtu," pauda Cimdars.
Jau vēstīts, ka no visiem kandidātu sarakstiem astoņus sarakstus iesniegušas politiskās partijas un astoņus – arī politisko partiju apvienības.
13. Saeimas deputātu kandidātu vidū 68,3% ir vīriešu, bet 31,7% – sievietes. Lielākajai daļai jeb 79,2% deputātu kandidātu ir augstākā izglītība, 20,3% – vidējā izglītība, bet astoņiem kandidātiem jeb 0,5% – pamatizglītība.
Saeimas vēlēšanas notiks 6. oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
