Bijušais Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš paziņojumā medijiem noraida trešdien izskanējušo informāciju par 2009. gadā izsniegtām atļaujām desmit vēja elektrostacijām jaudu atbalstam obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas ietvaros.
Ministru prezidenta ziņojumā par OIK ieviešanas hronoloģiju no 2007. gada līdz 2018. gadam minēts, ka 2009. gada 24. martā, pamatojoties uz noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tika izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām. Tomēr minētie noteikumi vairs nebija spēkā kopš 2009. gada 14. marta.
Laikā, kad desmit vēja elektrostacijām tika izsniegtas atļaujas, ekonomikas ministrs bija Artis Kampars (V), EM valsts sekretārs Anrijs Matīss (S), bet atļaujas valsts sekretāra vietā parakstījis viņa vietnieks Liepiņš.
Liepiņš norādīja, ka, pildot EM valsts sekretāra vietnieka pienākumus, viņš ir rīkojies strikti atbilstoši valsts pārvaldē esošajam regulējumam un likumdošanai.
"Brīdī, kad EM izdeva noteikumus obligātā iepirkuma atļaujas elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, spēkā bija 2009. gada 24. februāra noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, kas paredzēja, ka iesniegumus par tiesību piešķiršanu pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kas iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ministrija izskata atbilstoši kārtībai, ko noteica noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tādējādi gan 2007. gadā, gan 2009. gadā un vēlāk spēkā bija regulējums, kas paredzēja šādu atļauju izsniegšanu," pauda Liepiņš.
Viņš ir pārliecināts, ka nav ne mazākā pamata apšaubīt EM un viņa rīcības atbilstību tiesiskajam regulējumam un atļauju izsniegšanas likumību, jo 2009. gada 24. martā spēkā esošais tiesiskais regulējums uzlika par pienākumu izskatīt obligātā iepirkuma atļauju iesniegumus un pieņemt lēmumus atbilstoši noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
"Nepārdomāta un nepamatotu ziņu izplatīšana maldina sabiedrību, nodara kaitējumu valsts pārvaldes un manai reputācijai, tādēļ lūdzu Ministru prezidentu pirms šādu apgalvojumu izplatīšanas pārliecināties par patiesajiem apstākļiem," piebilda Liepiņš.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt viņa sagatavoto ziņojumu par OIK ieviešanas hronoloģiju no 2007. gada līdz 2018. gadam, tajā skaitā ziņojumā ietverto informāciju par, iespējams, pretlikumīgi izsniegtām atļaujām desmit vēja elektrostacijām jaunu jaudu atbalstam OIK sistēmas ietvaros.
Premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars informēja, ka Ministru prezidenta ziņojumā par OIK ieviešanas hronoloģiju no 2007. gada līdz 2018. gadam minēts, ka 2009. gada 24. martā, pamatojoties uz noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tika izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām. Tomēr minētie noteikumi vairs nebija spēkā kopš 2009. gada 14. marta.
Kā liecina EM informācija par komersantiem, kuri saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, 2009. gada 24. martā šādas atļaujas tika izsniegtas vēja elektrostacijām Alsungas novadā – SIA "W.e.s.10", SIA "W.e.s.11", SIA "W.e.s.13", SIA "W.e.s.12", SIA "W.e.s.5", SIA "W.e.s.6", SIA "W.e.s.1", SIA "W.e.s.7", SIA "W.e.s.8" un SIA "W.e.s.9".
Trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni premjers žurnālistiem sacīja, ka viņa ziņojumā par OIK ieviešanas hronoloģiju parādījušās atsevišķās nianses, kas "lec ārā", piemēram, ļoti lielais licenču daudzums.
"Pievērsu uzmanību uz atsevišķiem faktiem, kur licences ir pāratjaunotas pēc termiņa, kad likums jau bija beidzis strādāt. Tas man arī lika pieņemt lēmumu nosūtīt ziņojumu prokuratūrai," skaidroja premjers.
Viņaprāt, attiecīgo desmit licenču izsniegšanai no likumdošanas viedokļa vajadzēja būt neiespējamai. "Esmu izbrīnīts, ka tajā laikā tam nepievērsa uzmanību," sacīja Ministru prezidents, piebilstot, ka "vēl priekšā ļoti sarežģīts stāsts, un tie visi, kas saka, ka no OIK var attiekties vienā dienā vai to nevar vispār, tiem nav taisnība".
Kā liecina SIA "Firmas.lv" informācija, laikā, kad visiem uzņēmumiem tika izsniegtas OIK atļaujas, to īpašnieks bija Renārs Liepiņš. Patlaban visi uzņēmumi pieder Igaunijā reģistrētām kompānijām – "Wnde Solutions", "Autour Vole" un "Viride".
Tāpat "Firmas.lv" informācija liecina, ka "Wnde Solutions" patiesā labuma guvējs ir "ABLV Asset Management" valdes priekšsēdētājs Leonīds Kiļs, "Viride" patiesā labuma guvējs ir Sergejs Bunakovs, bet "Autour Vole" patiesā labuma guvējs ir Maksims Solomončuks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
