"Delfi" iepriekš vēstīja, ka ūdensstabi ir virpuļojoša vēja stabi virs ūdens, kas kļūt redzami, kondensējoties gaisā esošajam ūdens tvaikam. Tie parasti nav pietiekami spēcīgi, lai sevī iesūktu ūdeni, un tajos retajos gadījumos, kad ūdensstabs iznāk sauszemē, tas ātri vien izgaist.
Ūdensstabi var veidoties gan zem negaisa mākoņiem, gan zem citiem gubu mākoņiem. Ja ūdensstabs nolaižas no negaisa mākoņa, tas ir līdzvērtīgs virpuļviesulim jeb tornado, kas veidojas sauszemē, un var būt spēcīgs.
Latvijā visbiežāk manāmi ūdensstabi, kas lēna vēja apstākļos veidojas zem tumšiem gubu mākoņiem, kas nav negaisa mākoņi. Vēja virpulis vispirms izveidojas pie ūdens virsmas un tad izaug līdz mākonim. Šādi ūdensstabi pārvietojas lēni vai stāv uz vietas.
Nereti vienlaikus redzami vairāki ūdensstabi. Latvijā tie parasti veidojas augustā un septembrī, kad pār vasarā sasilušo jūru ieplūst vēsāks gaiss.
Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!
Darbdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00 varat arī ziņot par nebūšanām, novērojumiem, ierosinājumiem, zvanot pa "Delfi Aculiecinieka" tālruni nr. 67784066!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
