Tradicionālās vērtības un piecu ballu sistēma – partiju ierosinājumi izglītības uzlabošanai  (141)

Latvijas Krievu savienība sola sekmēt ierobežojumu atcelšanu krievu valodas lietošanai izglītībā. Tāpat savienība rosina ieviest visās Latvijas skolās obligātu krievu valodas mācīšanu.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) sola nodrošināt zinātnei finansējumu 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). JKP rosina nodrošināt, ka valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda būs tikai valsts valoda. Tāpat partija sola rast atbalstu "Letonikas" programmai un nodrošināt latgaliešu valodas un Latgales novadmācības pasniegšanu Latgales skolās. Politiskais spēks iestājas arī par starptautisko mācībspēku piesaisti augstskolās un starptautiska līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju augstskolas izveidi.

Rīcības partija vēlas panākt, lai augstākajā izglītībā palielinātu budžeta vietas tajās profesijās, kuras nepieciešamas valsts attīstībai – piemēram, inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģijās, medicīnā un citās. Tāpat partija sola noteikt pedagogiem un zinātniekiem valsts civildienesta algas un sociālās garantijas.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) rosina turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu. Tāpat apvienība ir apņēmusies nodrošināt Satversmes vērtību ietveršanu jaunajā kompetenču izglītībā. NA vēlas arī izglītības politikas īstenošanā aktīvi iesaistīt biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām.

Partija "Progresīvie" savā programmā uzsver, ka "vieda ekonomiskā izaugsme nav iespējama bez izglītotiem cilvēkiem". Tāpēc partija atbalstīs modernu, iekļaujošu, kritisko domāšanu, zināšanas un prasmes veicinošu izglītību un konkurētspējīgu augstāko izglītību.

Latvijas Centriskā partija sola nodrošināt bezmaksas izglītību, nekonkretizējot precīzāk, kas ar to domāts. Tāpat partija rosina palielināt budžetu "kultūras, zinātnes un izglītības vajadzībām, pārprofilējot budžeta līdzekļus" un ieviest programmu, "kas popularizē tradicionālās ģimenes, kultūras un nacionālās vērtības paplašināšana sabiedriskās vietās un izglītības iestādēs".

Partiju apvienība "LSDSP/KDS/GKL" (SKG) uzsver, ka garīgās izaugsmes iespējas sākas ar labu izglītību. Tāpēc apvienība rīkosies, "lai atjaunotu tradicionālajās vērtībās balstītu fundamentālu izglītību, vērsīsies pret izglītības komercializāciju, nodrošinās valsts finansētu izglītību valsts valodā. Izglītības mērķis ir veidot personības, kuras spēj nosargāt valsti un to attīstīt".

"No sirds Latvijai" sola atbalstīt valsts apmaksātas augstākās izglītības studijas tiem vietējiem un ārvalstu studentiem, kuri vismaz četrus gadus pēc studijām strādās Latvijā savu studiju nozarē. Kā arī partija rosina paaugstināt skolotāju prestižu sabiedrībā un jau līdz 2020. gadam palielināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 680 eiro līdz 910 eiro.

Partija "Saskaņa" apņēmusies veidot augstākās izglītības eksporta centru un panākt, ka gadā tiek sagatavoti 3000 IKT speciālistu, piesaistot ārvalstu studentus. Tāpat partija sola iestāties "par mūsdienu izglītības saturu un vidi, kuras centrā ir bērns", kā arī palielināt izglītības finansējumu ilgtermiņā līdz 6% no IKP.

"Saskaņa" arī rosina ieviest trilingvālu izglītību. "Visi skolēni brīvi pārvaldīs latviešu valodu, mazākumtautību skolēni – dzimto valodu, un vienu vai divas svešvalodas," sola partija. Tāpat partija apņēmusies celt skolotāja profesijas prestižu, autonomiju un darba samaksu.

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" iestājas par Latviju, kurā "visiem ir pieejama laba izglītība vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā. Viņi gūst nākotnei svarīgākās kompetences un iemācās vismaz trīs valodas. Par skolotājiem kļūst labākie, viņi ir meistarīgi, cienīti un pienācīgi novērtēti." Apvienības plānā ir pilnveidot skolu tīklu, celt skolotāju meistarību un atalgojumu, atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules un reformēt un koncentrēt zinātnisko darbību, trīskāršot tās finansējumu.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA), savukārt, plāno nodrošināt valsts reģionos kvalitatīvu, pieejamu un efektīvu izglītības sistēmu. Nodrošināt pamatskolu tuvāk mājām, bet augstskolās nodrošināt pasaules līmeņa zināšanas. Apvienība arī rosina nodrošināt profesionālās izglītības ciešāku sasaisti ar darba tirgu.

Partija "Latviešu nacionālisti" sola pārskatīt neizdevušos izglītības reformu, saglabāt mazās lauku skolas, pāreju uz piecu ballu vērtēšanas skalu un nodrošināt bezmaksas maģistratūru un rezidentūru. Tāpat "Latviešu nacionālisti" grib nodrošināt latviešu diasporas bērniem bezmaksas vasaras nometnes Latvijā un latviešu valodas kursus.

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" rosina nodrošināt sākumskolas un pamatskolas tuvu skolēnu mājām un kvalitatīvu 10.-12. klašu un profesionālo izglītību visā Latvijā. Apvienība cer arī panākt to, lai viena no Latvijas universitātēm iekļūtu starp 100 labākajām Eiropas Savienībā.

Partija "Par alternatīvu" sola atjaunot lauku vidējās profesionāli – tehniskās mācību iestādes, kā arī ieviest bezmaksas izglītību, augstāko ieskaitot.

"KPV LV" rosina apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu. Tāpat partija sola pārņemt visas valsts skolas valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām.

Politiskais spēks rosina arī pārņemt valsts bērnudārzus valsts pārziņā, lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sola nodrošināt izglītības kvalitātes paaugstināšanu, "nodrošinot augsta līmeņa vidējās, augstākās un profesionālās izglītības, kā arī interešu izglītības iespējas skolas vecuma bērniem visā valsts teritorijā".

Ziņots, ka 13. Saeimas vēlēšanās piedalīsies 16 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas ir par trīs vairāk nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās.

Tāpat vēstīts, ka otrdien, 7. augustā, noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 13. Saeimas vēlēšanām.

Pavisam 13. Saeimas vēlēšanām iesniegtajos kandidātus sarakstos kopā pieteikti 1470 deputātu kandidāti, un uz vienu no 100 Saeimas deputātu vietām pretendē 15 deputātu kandidātu. Salīdzinot ar iepriekšējām, 12. Saeimas vēlēšanām, sarakstos pieteikto kandidātu palielinājies – 2014. gadā Saeimas vēlēšanās piedalījās 1156 deputātu kandidāti.