Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas apturējušas noziedzīgu PVN izkrāpšanas shēmu, kurā bija iesaistīti septiņi reāli strādājoši un vismaz 50 fiktīvi uzņēmumi. Tādējādi valsts budžetam nodarīto zaudējumu apjoms ir aptuveni divi miljoni eiro, portālam "Delfi" pastāstīja VID pārstāvji.
Noziedzīgā shēma darbojās laika posmā no 2016. gada janvāra līdz 2018. gada gada jūnijam. Iesaistītie izvairījās no PVN nomaksas, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, tādējādi nodarot valsts budžetam zaudējumus aptuveni 2 miljonu eiro apmērā.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka savstarpēji saistītas personas bija izveidojušas uzņēmumu darījumu ķēdes. Noziedzīgais nodarījums tika realizēts elektropreču tirdzniecības jomā, priekšnodoklī iekļaujot darījumus, kuros kā realizējamā prece bija datoru SSD cietie diski, darījumos par kuriem netiek piemērota apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība.
Noziedzīgajā shēmā bija iesaistīti septiņi reāli strādājoši uzņēmumi un vismaz 50 uzņēmumi ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm. Šim nolūkam par Latvijas uzņēmumu amatpersonām galvenokārt tika reģistrēti Baltkrievijas pilsoņi. Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšana notika, izmantojot ne tikai Latvijas, bet arī Čehijas un Polijas kredītiestādēs atvērtos norēķinu kontus, tādējādi slēpjot un maskējot patiesā labuma guvējus.
Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID NMPP darbinieki veica 35 kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, automobiļos, birojos un noliktavās. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi – zīmogi, internetbankas kodu kalkulatori un kodu kartes, datori, mobilie telefoni un grāmatvedības dokumenti.
Saistībā ar organizētā noziedzīgā grupējuma darbībām VID NMPP ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā un 195. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Tā ietvaros viena persona atzīta par aizdomās turēto, kurai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Šī persona iepriekš ir bijusi tiesāta Valsts policijā uzsāktajos kriminālprocesos: 2014. gadā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 4 gadiem, kā arī 2015. gadā pēc Krimināllikuma 314. panta pirmās daļas, 265. panta pirmās daļas un 20. panta ceturtās daļas, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 5 gadiem.
Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
