Sabiedriskajā apspriešanā par pāreju uz vasaras laiku piedalījušies vairāk nekā 4,6 miljoni respondentu  (86)

Apspriešana norisinājās no 4. jūlija līdz 16. augustam un tajā, tiešsaistē aizpildot anketu, varēja piedalīties ES valstu pilsoņi, ieinteresētās puses un valsts pārvaldes institūcijas.

EK tagad analizēs atbildes un tuvākajās nedēļās publiskos ziņojumu par rezultātiem.

Jau vēstīts, ka augusta sākumā EK pavēstīja, ka apspriešanā piedalījušies vairāk nekā miljons respondentu.

Sabiedriskā apspriešana tika veikta pēc Eiropas Parlamenta (EP) lūguma.

Tajā respondentiem tika jautāts, vai viņi vēlas saglabāt laika maiņu vai atteikties no tās, kā arī kuram laikam viņi dod priekšroku - vasaras vai ziemas laikam.

Pilsoņu iniciatīvas vairākās ES valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē.

Latvijas Ministru kabinets 14. augustā atbalstīja nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā un saglabāt vasaras laiku, Tāda pašu nostāju 25. jūlijā apstiprināja Lietuvas valdība. Savukārt Igaunijas valdība 9. augustā atbalstīja nostāju, ka visā ES jāatsakās no pulksteņa rādītāja pagriešanas par vienu stundu divreiz gadā, taču nepauda viedokli par to, vai būtu labāk pastāvīgi palikt pašreizējā ziemas vai vasaras laikā.

Par atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku visaktīvāk iestājas Lietuva, Somija un Polija.

Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka EP un ES Padomes direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku un atpakaļ tika ieviesta, to pamatojot ar nepieciešamību labāk izmantot diennakts gaišo laiku un taupīt elektroenerģiju, taču pastāv viedoklis, ka tā var kaitēt veselībai.