Noslēdzies paramotoristu lidojuma otrais posms - 24
Foto: Privātais arhīvs

Noslēdzies otrais lidojuma posms Kolka - Ķesterciems, portālam "Delfi" pastāstīja projekta organizators un paraplanierisma pilots Armands Ķirps.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka par godu Latvijas simtgadei paramotoristi no dažādām Latvijas vietām nolēmuši kopīgi aplidot Latvijas robežas jūras krasta līniju, kura mērāma 498 kilometros. Iecere aptver laika posmu no jūlija līdz septembrim. Kopumā ieplānoti seši posmi, katrs no tiem ir 70 līdz 100 kilometrus garš. Uzzināt, kā lidotājiem veicās pirmajā posmā Ainaži - Saulkrasti, var šeit.

Paraplanierisms ir aviosporta veids, kurā lidošanai nepieciešamais minimums ir pats paraplāns jeb spārns, uzkabe, kurā pilots sēž lidojot, ķivere un rezerves izpletnis.

Iniciatīvas autors Armands Ķirps atklāj, ka, pateicoties labajai laikapstākļu prognozei, kas priecējusi nedēļas nogalē, izdevies sapulcēt 12 pilotus. Savukārt pirmā posma veikšanā piedalījās tikai seši lidotgribētāji.

Ķirps, kurš ir arī viens no pilotiem, atminas, ka posmu nolidojuši tikai 10 piloti. "Mani gaisā piemeklēja tehniskas problēmas ar motoru un izstājos jau startā. Viens no pilotiem, kas plānoja mums pievienoties lidojuma laikā, diemžēl nepaguva to izdarīt. Tomēr prieks, ka pilotu skaits uz katru posmu pieaug," atzīst pilots. Viņš stāsta, ka lidojumam pievienojusies arī motoparaplāna pilote Laura. Tas gan esot liels retums, jo šim sporta veidam priekšroku lielākoties dod vīriešu kārtas pārstāvji, kā arī ekipējums ir diezgan smags un tā pārvietošana prasa lielu fizisku piepūli. Ar savu klātbūtni lidotājus priecēja arī pilots Māris, kurš Norvēģijā, netālu no Oslo, vada pats savu motoplanierisma skolu un sava atvaļinājuma laikā dzimtenē negribēja palaist garām otrā posma veikšanu.

Otrais posms: Kolka – Ķesterciems

Plānotais gabals stiepies 90 kilometru garumā. Ķirps atceras, ka sākotnēji visi tikušies Engures pagasta Plieņciemā, lai izpētītu plānoto nosēšanās vietu. Lidojuma dalībnieki konstatējuši, ka tā nav piemērota otrā posma galamērķim lielā pilotu skaita dēļ. Taču tika izdomāts veiksmīgs risinājums, nospriežot, ka otrā posma finišs būs Ķesterciemā. "Sagrupējāmies pa auto, samazinot mašīnu skaitu, kas pilotus ved uz pacelšanās vietu, un devāmies ceļā uz Kolku," skaidro projekta organizators.

Arī šajā posmā nevarēja iztikt bez drošības uzrauga, tamdēļ tika pieaicināta paraplanierisma pilote Inese, kura atzina, ka plānotais lidojuma maršruts ietver viņas bērnības dienu takas un ka viņai ir liels prieks doties līdzi kā pavadošajam personālam, kas rūpējas par lidojuma drošību no zemes. Ierodoties Kolkā, lidotājus gaidīja viens no pilotiem, kurš bija ieradies ātrāk un atradi labu pacelšanās vietu pludmalē, Kolkas raga austrumu pusē.

Pēc nelielas sapulces, izrunājot galvenos drošības jautājumus un saskaņojot ierīces, pulksten 19 piloti bija gatavi startēt. "Tā kā katram pilotam ir atšķirīgs spārna lidošanas ātrums, vispirms gaisā cēlās piloti ar lēnākiem spārniem un pēdējie ar ātrākajiem, lai lidojums būtu vienlīdzīgāks. Tas ir svarīgi, jo pilotiem ar ātrākiem spārniem ceļā nākas daudz riņķot, lai sagaidītu lēnākos, līdz ar to tiek iztērēts vairāk degvielas, kas palielina risku netikt līdz plānotajam galamērķim," norāda Ķirps.

Noslāpis motors un ekipējums pagalam

Ap pulksten 19.20 lidotāji bija kaujas gatavībā, lai pieveiktu izplānoto posmu. Taču projekta organizatoram nācās saskarties ar gaužām bēdīgu situāciju. Gandrīz visi piloti ir pacēlušies gaisā, ir pienākusi arī viņa kārta. Tiek pārbaudīts ekipējums, motora apgriezieni, temperatūra. Viss ir šķietami nevainojami. "Ceļos gaisā. Tiklīdz atraujos no zemes, ar sprādzienam līdzīgu blīkšķi motors pēkšņi noslāpst. Nākas piedzīvot nepatīkamu kritienu, salauzt ekipējumu un izstāties no šī posma, pat īsti to neiesākot," stāsta Ķirps.

Viņš gan atzīst, ka motors lidojuma laikā mēdz noslāpt, taču arī bez tā spārns turpina savu planējumu. "Paceļoties dzinējs strādā pilnā jaudā un spārns ar pilotu lido ieslīpi uz augšu. Motoram šādā brīdī apstājoties, pilots kļūst par svārstu zem spārna, kas to mēģina apsteigt, un, lai spārns iegūtu enerģiju, tas laižas šūpolēm līdzīgā kritiena paātrinājumā uz leju," skaidro pilots.

Ķirps norāda, ka pie vainas bijis nepietiekams augstums, lai paspētu samazināt inerci, nācās pieņemt tūlītēju lēmumu – riskēt un mēģināt piezemēties uz kājām, vai mīkstināt kritienu ar motora rāmi.

Plāns B

Pilots, izvēlēdamies otro variantu, ņēma vērā to, ka rāmis ir no alumīnija un labi spēs absorbēt sitiena enerģiju, taču mīkstās pludmales smiltis ar dažādiem šķēršļiem viņā neviesa pārliecību par veiksmīgu piezemēšanos uz kājām tādā ātrumā, ar kādu viņš tuvojies zemei. "Veiksmīgā kārtā tiku cauri tikai ar salauztu ekipējumu. Ziņas izplatījās ātri. Vēl pat nebiju aizgājis līdz auto, kad man jau zvanīja piloti no Cēsīm un prasīja, kad braukšot pie viņiem metināt savus "dzelžus"," nosmej Ķirps. Projekta organizators vērojis lidojumu no pavadošā transporta. Viņš atzīst, ka gadīties var visādi, it īpaši tik tehniskā sporta veidā. "Nekad nevar zināt, kas kurai skrūvei ir padomā," akcentē pilots.

Spēcīga turbulence – nopietns šķērslis

Pirmie mērotie 20 kilometri līdz Pūrciemam bijuši visai nepatīkami, jo gaisā valdījusi spēcīga turbulence. Ķirps atzīst, ka vēju, kas pūtis no ziemeļrietumiem, arī gaidījis, taču tajā pašā laikā tas bijis diezgan liels traucēklis. "Tas nāk tieši pāri Kolkas ragam, veidojot rotoru jeb sajauktu gaisu no piekrastes meža. Taču tiklīdz spārni tiek garām šim neērtajam krasta ielokam, un lidojuma trajektorija sāk sakrist ar valdošo vēju virzienu, piloti sāk izbaudīt lidojumu un iemūžināt gan foto, gan video, gan savās atmiņās skaistos dabas skatus, kas paveras visapkārt," apliecina Ķirps.

Vējš dzen uz priekšu

Ķirps atminas, ka vējš lidotājiem licis krietni paātrināt lidojuma ātrumu, kā rezultātā samazinājies arī lidošanas ilgums, jo pēc vienas stundas un 40 minūtēm, kas pavadītas gaisā, paramotoristi bija nokļuvuši galamērķī. Arī pavadošais personāls knapi spējis turēt līdzi lidotājiem, lai laikā paspētu ierasties galapunktā un sagatavot nosēšanās vietu. "Krasta līnija nemitīgi mainās viļņu ietekmē, kas ik pa laikam ieslīd krastā, samazinot nosēšanās laukumu. Viens no pilotiem iemanījās arī "izmazgāt" savu spārnu, nosēžoties pārāk tuvu ūdenim. Savukārt pavējš, kas pilotus pavadīja ceļā un vēja dinamika, kas vietām cēla spārnus uz augšu, palīdzēja pilotiem krietni ietaupīt degvielas resursus. Daļa no gaisa ceļotājiem nosēdās ar puspilnām bākām," skaidro pilots.

Gadās arī tā

Ķirps stāsta, ka sagaidījis deviņus pilotus, taču pēdējais bijis kaut kur izčibējis. Lidojuma organizators saņēmis zvanu un noskaidrojis, ka pēdējais lidojuma dalībnieks degvielas trūkuma dēļ veicis piezemēšanos kādā kempingā. "Tas bija neviens cits kā paramotoru akrobātikas meistars Māris, kurš ikdienas treniņos ir radis degvielu tērēt, nevis taupīt. Ņemot vērā viņa lidošanas stilu, kurā viņš ik pa laikam pludmales apmeklētājiem demonstrēja paraplāna akrobātiku, nebija brīnums, ka degviela beidzās priekšlaicīgi un nācās meklēt citu nosēšanās vietu," norāda Ķirps.

Karlsonam līdzīgs tēls

Māris atzina, ka jutis, ka kaut kas nav lāgā un degviela kuru katru brīdi varētu beigties, tādēļ uzņēmis augstumu, lai varētu izvērtēt iespējamās nosēšanās vietas vai aizplanēt līdz galamērķim. "Motors noslāpst. Tātad degvielas vairs nav. Redzu zem sevis kempingu pludmales krastā. Ir labi. Laižos lejā. Veiksmīgi nosēžos kempinga volejbola laukumā. Skatos, man pretī skrien maza meitenīte, nopēta mani un aizskrien prom ne vārda nesakot. Drīz atgriežas kopā ar savu tēti, kas smejas un stāsta, ka meita esot pieskrējusi un saukusi, lai nāk skatīties, Karlsons no gaisa esot nokritis," atminas Māris.

Pienākusi visa kempinga īpašnieku ģimene, kas neslēpusi interesi par šo aviācijas sporta veidu un laipni aicinājusi Māri uz kafijas tasi.

Pasaule ir maza

Piebraucot pavadošajai automašīnai, lidojuma drošības uzraudze apstiprināja, ka kempinga īpašnieki ir viņas klasesbiedrenes vecāki.

Piloti atzina, ka otrais lidojuma posms bijis neaprakstāmām sajūtām un piedzīvojumiem bagāts. "Bija piloti, kuriem šī bija pieredzē garākā nolidotā distance ar paramotoru, man tā bija īsākā. Visi vēl ilgi pēc lidojuma apspriedām piedzīvoto un ar aizrautību kalām jaunus plānus turpmākajiem posmiem, līdz atkal pienāca tumsa, un bija laiks doties mājās," stāsta idejas iniciators.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!