Pamanīju arī kādu izveicīgu loka šāvēju vēsturiskā apģērbā. Viņu šaušanas mākslā centās apmācīt Latvijas loka šaušanas čempione Regīna Elizabete Kadiķe. Latviešu Vilhelms Tells ir nepārspējams.
Igauņi svētkos savukārt pārsteidza ne tikai ar savu rotkaļu māku un līdzību mūsu – latviešu rotām, bet viņi publiku ieinteresēja arī parādot, kā ģērbās viduslaiku bruņinieki, sākot ar apakšbiksēm un beidzot ar bruņām. Iespaids bija neaizmirstams. Labi, ka tuvumā nebija "tikumības komitejas" dāmas, kas skolās cenšas pārņemt varu.
Protams, neizpalika arī restorāni un rietumnieciskās virtuves šedevri. Vienīgais, kas traucēja romantiskajai noskaņai, bija elektrības ražošanas ģenerators, kas bija novietots skaņu pastiprinošā ielokā baznīcā pie Pētergaiļa restorāna āra terases.
Mani personīgi izbrīnīja lielais precinieku pāru skaits. Rīgas svētku atmosfērā tas ienesa patīkamu akcentu. Jutu, ka drošība ir organizētā ļoti augstā līmenī.
Jāatzīst, ka piedāvāto izklaižu daudzums pārspēja cilvēku iespējas ne tikai maciņa biezuma, bet arī ierobežotā laika dēļ. Otrajā dienā mani pārņēma pat skumjas, pārņēma zaudētās paradīzes sajūta. Tomēr nāks jauni svētki un jautras izrādes...
Ja arī tu vēlies dalīties ar saviem iespaidiem par Rīgas svētkiem, ziņo "Delfi Aculieciniekam" uz aculiecinieks@delfi.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
