Lai gan Rīgas domes (RD) opozīcijas partijām izdevās sasaukt ārkārtas Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdi, lai būtu iespējams iztaujāt Satiksmes departamenta pārstāvjus par velosatiksmes nākotni Brīvības ielā, nevienu no dienaskārtībā iekļautajiem jautājumiem sēdē trešdien pat nesāka skatīt.
RD Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdi trešdien, 22. augustā, sasauca pēc opozīcijas partiju iniciatīvas.
Deputāti vēlējās iztaujāt Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Emīlu Jakrinu par satiksmes organizāciju Brīvības ielā posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam pēc ielas seguma atjaunošanas, uzsvaru liekot uz velosatiksmes nākotni Brīvības ielā.
Šī sēde sākās pulksten 11.35. Taču koalīcijas frakcijas izmantoja 10 minūšu pārtraukumu un pēc tam vairs uz sēdi neatnāca. Tā kā ārkārtas sēdei trūka kvoruma, komitejas vadītājs Viktors Baraņņiks izsludināja pārtraukumu.
Pulksten 12 sākās kārtējā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, kuras darba kārtībā Vilnis Ķirsis (V) centās iekļaut ārkārtas sēdē skatāmos jautājumus. Ar koalīcijas deputātu balsīm šo priekšlikumu noraidīja. Šobrīd nav zināms, kad turpināsies ārkārtas sēde.
Ziņots, ka maijā RD sāka Brīvības ielas remontu, ko sola pabeigt līdz 1. septembrim. Posmā no Bruņinieku ielas līdz Cēsu ielai ir ierīkota sabiedriskā transporta josla.
Vēstīts, ka 7. jūnijā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" RD iesniedza vairāk nekā 2500 iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par sabiedriskā transporta un velojoslu izveidi Brīvības ielā. Opozīcija 19. jūnija kārtējā RD sēdē centās iekļaut lēmumprojektu, kas uzdotu Satiksmes departamentam izvērtēt iedzīvotāju iniciatīvu. Taču ar koalīcijas deputātu balsīm šo ieceri RD noraidīja.
"Šī ideja jau vairākus gadus ir aktuāla. Esam par to domājuši un diskutējuši, uzklausot arī citu institūciju viedokli. Allaž nonācām pie secinājuma, ka bez ielas pārbūves nevar izveidot drošas velojoslas. Problēmas rada sabiedriskā transporta pieturvietas un ielas šaurie posmi," jau jūlijā domniekiem teica Satiksmes departamenta Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Beāta Dambīte.
Jakrins piebilda, ka Brīvības ielas profila maiņa būtu ekonomiski nepamatota, jo tas nozīmētu visu komunikāciju pārcelšanu. "Būtu jāaiztiek juridisko personu īpašumi. Tas jādara par mūsu līdzekļiem. Tas maksātu desmitiem miljonu," pauda Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs.
RD Satiksmes departaments aplēsis, ka kopš 2008. gada velobraucēju skaits Rīgā ir audzis vairāk nekā piecas reizes. Taču lielākā daļa rīdzinieku joprojām neizmanto velosipēdu kā galveno pārvietošanās līdzekli, tāpēc lielais automašīnu daudzums rada kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī noslogo transporta plūsmu ielās.
Savukārt projektā "Velodati" noskaidrots, ka Rīgā katastrofāli trūkst ikdienas maģistrālo veloceliņu. Savukārt RD jaunos veloceliņus būvē tur, kur tas ir ērtāk, nevis nepieciešams.
Kopš "Velodati" projekta veikšanas 2016. gada vasarā RD aktualizējusi jaunu veloceliņu būvniecību. Piemēram, privātīpašniekiem atsavināti visi celiņa Imanta–Daugavgrīva būvēšanai nepieciešamie īpašumi. Satiksmes departaments jūlijā paredzēja, ka būvdarbi sāksies septembrī, taču līdz šim būvniecības iepirkums nav izsludināts. RD arīdzan atvēlēs 122 tūkstošus eiro, lai iesaistītos starptautiskā velosipēdu politikas projektā "Handshake".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
