KNAB ierakstījis ekspremjera Emša brīdinājuma zvanu Kļaviņam, raksta žurnāls  (556)

Žurnālam "Ir" kļuvis zināms, ka Kļaviņš jau 15. maijā – tātad piecas nedēļas pirms KNAB darbinieku ierašanās pēc viņa – tika brīdināts par ierosināto kriminālprocesu un iespējamību, ka Saeimai būs jālemj par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Žurnāls secina, ka šīs izmeklēšanas informācijas noplūdē iesaistītas augstākās amatpersonas –KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), bet tās nākšana gaismā saistīta ar likteņa ironiju: KNAB darbinieki, ar tiesneša sankciju noklausoties deputāta Kļaviņa telefonu, ierakstīja arī to sarunu, kurā viņš tika brīdināts par briestošajām nepatikšanām.

Visi iesaistītie savu vainu gan noliedz vai komentē izvairīgi, bet prokuratūra jau atteikusies ierosināt kriminālprocesu.

Žurnālam kļuvis zināms, ka 9. maijā KNAB saņēmis tiesas atļauju veikt Kļaviņa telefona sarunu noklausīšanos. Savukārt 15. maijā no rīta tiesībsargi fiksēja ekspremjera Emša zvanu partijas biedram Kļaviņam. Emsis sākotnēji aicināja Kļaviņu satikties, jo negribēja sakāmo paust pa telefonu. Taču Kļaviņš aicināja runāt vien — visi visu tāpat zinot. Tad nu Emsis atklāja, ka iepriekšējā dienā, 14. maijā, bijis Saeimā un tur runāts par Kļaviņa iespējamām problēmām. Kļaviņš atbildēja, ka neko par to nezinot. Emsis atklāja, ka pret Kļaviņu briest krimināllieta un nākotnē lūgums Saeimai sākt kriminālvajāšanu saistībā ar degvielas kompensāciju lietu. Emsis arī aicināja Kļaviņu padomāt, apskatīties, parunāt ar darbinieci, varbūt esot kaut kur kļūdījies. Abi sarunā nenosauc vārdā KNAB, taču Kļaviņš pats secina, ka to varētu darīt tikai viena iestāde, sarunu ilustrē "Ir".

Pēc sarunas Kļaviņš sazinājies ar kādu privātpersonu, kurai ir kontakti ar KNAB darbiniekiem, un lūdzis izzondēt – vai taisnība, ka pret viņu ierosināts kriminālprocess. Tikmēr KNAB iekšienē šī ierakstītā saruna izraisījusi tālāko darbību ķēdi. Par informācijas noplūdi informēts gan lietu uzraugošais prokurors, gan Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kas ieteicis informāciju pārsūtīt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.

Tāpat KNAB ātri identificējis personu, kuru Kļaviņš sūtīja noskaidrot, vai pret viņu tiešām ierosināts process. Šī persona tika pārliecināta, ka nekādām bažām nav pamata, un šāda ziņa nonāca atpakaļ pie Kļaviņa. Tā KNAB centās operatīvi likvidēt informācijas noplūdes radītās sekas, un vēlāk, 21. jūnijā, notikusī izdošana kratīšanai Kļaviņu tiešām pārsteigusi.

"Ir" avotu sniegtās liecības liekot domāt, ka KNAB vadītājs Straume par Kļaviņa kriminālprocesu informējis premjerministru Māri Kučinski, kurš tālāk savukārt ZZS biedrus, kuriem tobrīd bija jālemj par vēlēšanu sarakstu veidošanu.

"Ko es esmu runājis, tā ir privāta lieta. Es varu runāt, ko es gribu brīvā valstī. Un atcerēties es nevaru, ko es runāju," žurnālam skaidrojis Emsis. Taujāts, no kurienes viņš uzzinājis par kriminālprocesu, ekspremjers bijis lakonisks" "Kā saka, stāvēju pie autobusa pieturas, un tur tā runāja!".

Arī Kučinskis kategoriski noliedzis — nekādu detalizētu informāciju ar Straumi neesot pārrunājis. Taču apliecinājis, ka saistībā ar kompensāciju skandālu esot paudis savas bažas kolēģiem ZZS valdē par Kļaviņa nonākšanu vēlēšanu sarakstos. "Es vienkārši paudu bažas savai frakcijai, ka šādus cilvēkus KNAB neatstās bez ievērības," sacījis premjers.

"Delfi" jau ziņoja, ka pēc Kļaviņa uz Saeimu KNAB darbinieki ieradās īsi pirms Jāņiem. Deputāts pats pieļāva, ka izmeklētājus ieinteresējusi viņa deklarēšanās Liepājā īsi pēc kļūšanas par Saeimas deputātu. Tas ļāva Kļaviņam saņemt piecas sešas reizes lielāku kompensāciju par iztērēto degvielu.

Pusotra gada laikā Kļaviņš no Saeimas budžeta saņēma gandrīz 13 000 eiro lielu degvielas kompensāciju.