Rīgas dome slēgs spēļu zāli pie Centrālās stacijas  (39)

2004. gadā izsniegtās atļaujas anulēšanas lēmumprojektā skaidrots, ka spēļu zāle 13. janvāra ielā 2a atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un degradē tā teritoriju.

Spēļu zāle arī ietilpst Stacijas laukuma telpiskajās robežās, norādīts lēmumprojektā. Proti, tā ir vieta, kurai garām ikdienas dodas daudzi cilvēki, tāpēc pieaug risks, ka azartspēļu zālē palielināsies tur nokļūt neplānojušo personu skaits.

Pirms komitejas sēdes RD lūdza "Alfor" paust viedokli par atļaujas atcelšanu. Uzņēmums nepiekrita pašvaldības argumentiem, norādot, ka spēļu zāle neatrodas teritorijā, uz kuru attiektos apbūves saistošo noteikumu aizliegums. "Alfor" arīdzan uzskata, ka spēļu zāle pie Centrālās stacijas neietekmē Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskās vērtības.

Spēļu zāle jāslēdz piecu gadu laikā no lēmuma pieņemšanas.

Galavārds deputātiem vēl jāsaka RD kārtējā sēdē. Pašvaldības lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas varēs pārsūdzēt tiesā.

RD Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš komitejas sēdē noraidīja, ka nākotnē šīs teritorijas attīstība ir saistīta ar "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektu.

Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumu pašvaldība ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles, ja azartspēļu organizēšana rada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu.

RD pērn septembrī lēma slēgt deviņas spēļu zāles Rīgas centrā. Mēnesi vēlāk RD atbalstīja vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu.

Šādu soli RD spēra, izpildot Augstākās tiesas lēmumu, kas mudināja pašvaldību sakārtot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši šīs zonas izmantošanas un apbūves noteikumu prasībām.

Lēmumos par azartspēļu vietu slēgšanu RD frakcijas nav vienotas. 2017. gada 12. septembra sēdē "Latvijas attīstībai" nebalsoja par deviņu atļauju atcelšanu. Tas raisīja nesapratni gan no koalīcijas, gan opozīcijas partijām.

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Juris Pūce, kurš RD pārstāv "Latvijas attīstībai" frakciju, skaidroja, ka iebilst pret azartspēļu slēgšanas Rīgas centrā, bet to saglabāšanas citos mikrorajonos.

Spēļu zāļu īpašnieki par pašvaldības lēmumiem ir vērsušies tiesā. RD Juridiskās pārvaldes direktors Liepiņš šā gada jūnijā norādīja, ka aktuālās ir 40 lietas. 25 ir izskatītas pirmajā instancē. 13 pieņemtajos spriedumos par labu pašvaldībai ir noraidīti pieteikumi. Sešas pārsūdzētas apgabaltiesā.

Latvijas spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks iepriekš brīdināja, ka nozare ir gatava iet pat līdz Eiropas tiesai. Viņš bilda, ka šo 42 spēļu zāļu aizvēršana laupīs Latvijas budžetam aptuveni piecus miljonus eiro.

Šā gada maija kārtējā RD sēdē opozīcijas deputāti no Jaunās konservatīvās partijas centās iekļaut ierosinājumu, kas liegtu visā Rīgas teritorijā atvērt spēļu zāles, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Priekšlikums neguva gana plašu deputātu atbalstu, lai nokļūtu sēdes dienaskārtībā. Partija arīdzan sākusi parakstu vākšanu par tāpat formulētu iniciatīvu portālā "manabalss.lv".

Vēstīts, ka pagaidām vēl izstrādes stadijā esošajā Rīgas teritoriālajā plānojumā 2018. – 2030. gadam atrunāts, ka spēļu zāles varēs strādāt vien jauktās centra apbūves teritorijās, tādējādi krietni samazinot "spēļu eļļu" skaitu galvaspilsētā. Pilsētas attīstības departaments aplēsis, ka no kopumā 108 spēļu zālēm neatbilstošs objekta statuss būtu 72 azartspēļu vietām.