Jau ziņots, ka Ulmales stāvkrastā uzslietās būves īpašnieks Lūsiņš objekta pārvietošanas termiņu pagarinājis līdz 30. septembrim. Tā ir jau ceturtā reize, kad uzņēmējs mainījis "mājas-kuģa" pārvietošanas gala termiņu. Sākotnēji viņš būvi solīja pārvietot līdz maija beigām, pēcāk līdz 1. jūlijam, tālāk šo laiku pagarināja līdz 9. augustam, bet tagad kā jaunais termiņš noteikts 30. septembris.
"Pāvilosta ir ļoti maza pašvaldība, un nezināt to, ka gadiem ilgi tur stāvējusi būve... Ne būvvalde, ne kāda cita inspekcija it kā nav pamanījusi. Ir visai neapšaubāmi, ka visi to zināja. To īsti nevar noliegt. Būvniecība ir vizuāli ļoti redzama darbība, ko nevar tā vienkārši paslēpt. Šīs būvniecības sekas ir tās, kas parasti atstāj vislielāko ietekmi arī uz vidi, kā arī parāda, ka citi ir vairāk līdztiesīgi nekā pārējie. Šis ir tāds gadījums, kur kaut kādu nepateiktu iemeslu dēļ nevar pieņemt lēmumu," sarunā ar "Delfi" vērtē Barvika, piebilstot, ka tas, kā šo situāciju risina pašvaldība un citas iesaistītās iestādes, liecina arī par valsts institūciju likuma izpratnes kultūru un to, kā mēs sabiedrībā pieņemam vai nepieņemam šādas situācijas.
"Viena problēma Latvijā, ko es un arī mani studenti esam novērojuši, – institūcijas atrunājas, ka likums kādu uzdevumu viņiem neliek darīt, bet vienlaikus tās nepasaka, ka likums viņiem kādu darbību arī aizliegtu darīt. Tā ir vienaldzība. Tas ir jautājums, vai tu gribi sakārtot šo valsti, lai ir kārtība, vai negribi. Diemžēl lielākā daļa ierēdņu tieši šādi traktē likumu. Ja jūs runāsiet par to Skandināvijā, tur likumu saprot citādi. Mums likums beidzas ar to, kas ir uzrakstīts, ko drīkst, ko nedrīkst, bet ko tālāk? Ar šo būvi, šķiet, ir līdzīgi. Kaut kur pasaka, ka likums nedarbojas. Bet, ja likums klusē, tas jau nenozīmē, ka tas nav noziegums attiecībā uz kādām darbībām," uzskata pētniece.
"Uzņēmējs vienu brīdi sacīja, ka būvi vedīs projām, laidīs ūdenī, bet es domāju, ka tā drīzāk bija uzmanības novēršana. Ņemot to visu vērā, visticamāk, tā vēl tur ilgi stāvēs. Vispareizākais būtu viņam likt to novākt vai ņemt un nojaukt. Pat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura cita starpā atbild par pašvaldībām, izliekas, ka neko neredz," pieļauj Barvika.
Viņa atgādina, ka ministrijai ir tiesības iejaukties pašvaldības darbā, ja tā nespēj nodrošināt likuma izpildi: "Kopumā iesaku šo situāciju skatīt ne tik daudz no likumdošanas viedokļa, bet no tā, vai kāds vispār grib šo situāciju risināt. Izskatās, ka neviens. Šobrīd ir riņķa dancis, ieskaitot ministriju. Un tā vispār atbild par pašvaldībām: ja reiz ir mērs, kurš nav darbojies atbilstoši likumam, ministrijai ir tiesības iejaukties. Šeit ir jautājums, vai viņi maz grib kaut ko darīt."
Barvika norāda, ka aktīvāk situācijas risināšanā varētu iesaistīties arī Valsts vides dienests, jo "viņiem vajadzētu pievērst uzmanību Baltijas jūras piekrastei, kur vispār ar ārkārtīgi lieliem izņēmumiem var kaut ko būvēt. Bet visi iet garām, un nevienam nerodas jautājumi".
Savukārt Valsts zemes dienesta, kur pētniece pati savulaik strādājusi, lomu viņa skaidro pragmatiskāk: "Dienestam īsti šajā jautājumā nav kompetences, viņi vismaz no tās ir atkratījušies. Viņu atbildēs parasti divas trešdaļas ir normatīvo aktu citējums. Viņi saka pareizi – ja notiek mērniecības darbi, tad mērnieks ir tas, kam būtu jākonstatē, ka ir nelegāla būve. Tā informācija pēc tam nonāk kadastrā. Un tā ir tāda mēma informācijas sistēma, kur tiek ievadīti dati. Un tas, protams, ir labs jautājums, piemēram, ja sit bērnu, bet ne manējo, vai ziņosim? Cik tad mēs īsti esam atbildīgi?"
Kā iepriekš intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teica Latvijas Jūras administrācijas vadītājs Jānis Krastiņš, transportējot "māju-kuģi", kaitējums dabai ir iespējams. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) apgalvoja, ka ir būtiski novērot, kā noritēs pārvietošanas darbi, un jābūt drošībai par to, ka videi netiks nodarīts kaitējums.
"Katrā ziņā Valsts vides dienests ļoti rūpīgi sekos jebkādām kustībām, lai netiktu nodarīts nekāds dabas kaitējums, un nepieciešamības gadījumā vērsīsies gan pret darbu veicējiem, gan pasūtītājiem, ja kaitējums dabai tiks nodarīts," minēja Gerhards.
Kā ziņots, netālu no Pāvilostas miljonāra Lūsiņa uzņēmums jūras malā ir uzslējis "māju-kuģi". Lai arī ēku celtniecība šajā vietā nav atļauta, māju atgādinošā konstrukcija tur ir tapusi, jo nodēvēta par būvniecības stadijā esošu pontonu. Īpašnieks solījis konstrukciju nolaist ūdenī, tomēr vairāku gadu garumā tas nav ticis izdarīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
