Komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) informēja, ka 21. septembrī komisija uzklausīs, ko īpašnieki ir iecerējuši ar namu darīt. Ja būvprojekts nebūs noslēgts, īpašniekiem RD piemēros 10 000 eiro sodu.
Vēstīts, ka šā gada 25. aprīlī RD uzdeva grausta īpašniekiem trīs darbus. Pirmkārt, reizi divos mēnešos veikt būves ārsienu monitoringu. Otrkārt, divreiz gadā veikt nama fasādes un jumta tehnisko apsekošanu līdz brīdim, kad sāksies būvdarbi. Treškārt, reizi gadā aktualizēt tehnisko apsekošanu.
Ja kopīpašnieki šos darbus neveiks, pašvaldība viņus ik nedēļu sodīs, darbus veiks pati un pēcāk piedzīs iztērēto naudu.
RD Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšnieks Boriss Maizenbergs 24. augusta komisijas sēdē pauda, ka īpašnieki uzdevumus ir pildījuši. Nozīmīgu izmaiņu ēkas tehniskajā stāvoklī pagaidām nav.
Savukārt dažas nedēļas iepriekš pēc Burova rosinājuma RD Vidi degradējošo būvju komisija deva grausta īpašniekiem četrus mēnešus, lai noslēgtu līgumu par būvprojekta izstrādi.
Pēc būvprojekta līguma noslēgšanas īpašniekiem sešu mēnešu laikā Rīgas pilsētas būvvaldē jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā. Bet pusotra gada laikā pēc līguma noslēgšanas par būvprojekta izstrādi jāsaņem būvatļauja. Nams ekspluatācijā jānodod ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.
Ēka pieder diviem īpašniekiem – Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un Jevgēņijam Petrovam, kurš īpašuma tiesības pērn gada izskaņā pārņēma no Ludmilas Baumanes. Viņi aprīlī sliecās īstenot versiju, kas paredzētu namu nojaukt.
Pēc viena īpašnieka pasūtījuma ēku janvārī apsekoja SIA "CMB" būvinženieri.
Eksperti secinājuši, ka ēkas pamati sākuši sēsties un vairs nav pietiekami nestspējīgi, taču grausts tūdaļ sagrūt nedraud. "Ēka jau vairākus desmitus gadu ir bēdīgā stāvoklī, tāpēc apsekošanā uz brīnumiem necerējām. Pēc apsekošanas bilde ir pavisam skaidra. Grunts stāvoklis zem ēkas ir mainījies, tās nestspēja ir pasliktinājusies. Arī pamatu nestspēja ir nepietiekoša ēkas ekspluatācijai. Ēkā radušās daudzas plaisas," aprīlī komisijas sēdē norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis.
Marijas ielas graustu veido 1432 kvadrātmetrus plaša zeme, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka ar pagrabu. Īpašniekiem par to jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma likme, jo komisija ēku klasificējusi kā B kategorijas vidi degradējošu būvi.
Komisija īpašniekiem vairākkārt uzdevusi ēku konservēt un saglabāt vēsturiski nozīmīgās detaļas, bet pērn augustā Rīgas dome veica īpašuma piespiedu sakārtošanu, jo no ēkas fasādes sāka krist dekoratīvie elementi. Konservācija izmaksāja aptuveni 20 tūkstošus eiro.
Nams Marijas ielā 6 būvēts 1904. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Tā atzīta par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli un atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.