Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšana par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) degvielas kompensācijām bijusi apdraudēta. Tomēr, pateicoties telefonsarunu kontrolei, birojam izdevās deputāta sūtīto "izlūku" piemānīt, ka kriminālprocesa tomēr nav, informē LTV raidījumā "de facto.
Iesaistot kādu savu paziņu, Kļaviņš mēģināja šo informāciju pārbaudīt KNAB, tomēr birojs, kas jau nedēļu noklausījās deputāta sarunas, Kļaviņa kontaktpersonu apmānīja. Tāpēc deputāts līdz jūnijam domāja, ka kriminālprocesa nav.
Rīgas domes deputāte no Jaunās konservatīvās partijas, bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe šonedēļ publiski izplatītā video apgalvoja, ka informācijas nopludināšanā vainojams KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, kurš par gaidāmo Kļaviņa kratīšanu esot brīdinājis Kučinski. Tomēr prokurors Modris Adlers, kurš veica pārbaudi par KNAB sniegto informāciju, uzsver – ziņojumā šādu faktu neesot.
Pēc pusotra mēneša ilgās pārbaudes Adlers pieņēma nepārsūdzamu lēmumu – nesākt kriminālprocesu par informācijas noplūdi, jo izmeklēšanai netika nodarīts kaitējums,turklāt noklausītās sarunas dalībniekiem nekas daudz neesot bijis zināms.
"No šī te [KNAB] ziņojuma vien jau ir redzams tas, ka šiem sarunas dalībniekiem nav zināms par esošu kriminālprocesu. Un viņiem ir kaut kādas informācijas par pārbaudes materiālu vai kaut ko citu, iespējams, kaut kādi fragmenti, no kuriem viņi izdara secinājumus un savas darbības veic. Bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka kāds ir izpaudis informāciju no krimināllietas. Turklāt ne šajā ziņojumā, ne procesa virzītāja ziņojumā ģenerālprokuroram nav minēts, ka Ministru prezidents Kučinskis būtu izpaudis kriminālprocesā esošas kaut kādas ziņas. KNAB priekšnieks Straume vispār nav minēts ziņojumā," apgalvo Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Adlers.
"de facto" arī šonedēļ lūdza KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes interviju, lai skaidrotu, kāpēc pirms nedēļas viņš apgalvoja, ka biroja rīcībā visdrīzāk neesot ziņu par informācijas noplūdi Askolda Kļaviņa lietā. Īsziņā Straume interviju atteica,skaidrojot, ka uzskata: viņam neesot jāpiedalās kādas politiskās organizācijas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņā, mēģinot atspēkot par viņu izplatītos melus.
KNAB pārstāve apliecina, ka Kļaviņa lietā visi vajadzīgie pierādījumi tika savākti, jo noplūdes sekas tika operatīvi novērstas, turklāt viņas skatījumā pie deputāta nonākusī informācija sākotnēji nesāka plūst no biroja.
Lai gan juridiski šai lietai ir pielikts punkts, jo Adlera lēmums bija nepārsūdzams, politiski satricinājumi tikai sākas, jo iztaujāt Kučinski par notikušo noplūdi plāno gan Saeimas Nacionālās drošības komisija, gan "Vienotības" frakcija.
Skaidrību par to, kas īsti notika ZZS frakcijas telpā maija vidū un ko tad Emsis pastāstīja Kļaviņam, varētu nest tas, ja KNAB izmeklētāja atslepenotu ziņojumu, ko nosūtīja prokuratūrai. Teorētiski tas varētu notikt pēc tam, kad tiks pabeigta izmeklēšana pamatlietā par deputāta Kļaviņa degvielas kompensācijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
