Atsevišķās lietās maksātnespējas administratori rīkojušies vairāk kreditoru un parādnieku interesēs  (35)

Darba grupa secinājusi, ka 12 izpētītās maksātnespējas lietas raisījušas īpašas aizdomas, turklāt no tām trīs, darba grupas ieskatā, prasās pēc īpašas pārbaudes, tostarp, iespējams, ar kriminālprocesuālām metodēm. Šīs 12 lietas skatījuši trīs tiesneši.

Ekspertu darba grupas vadītāja Anita Zikmane klāstīja, ka kopumā laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam tiesās izskatīti aptuveni 15 tūkstoši maksātnespējas lietu un katrā no šīm lietām pieņemti apmēram desmit nolēmumi. No tiem 118 protesta kārtībā izskatīti un atcelti Augstākajā tiesā (AT). Saistībā ar žurnālā "Ir" norādīto un 118 nolēmumiem, AT eksperti un tiesneši mēģināja atlasīt tās lietas, kuras būtu vērts pētīt padziļināti. 30 lietas atlasīja pēc žurnālā norādītajām frāzēm un papildu – vēl 14 lietas, kuras varētu apstiprināt vai noliegt izdarītos secinājumus.

It īpaši ekspertu uzmanību izpelnījušies divi jautājumi – par tā sauktajām "ceļojošajām"" firmām, kas maina juridiskās adreses, un par tiesas un maksātnespējas administratoru kompetencēm. Saistībā ar "ceļojošajām" firmām secināts, ka tiesnesis nevar ietekmēt juridiskās adreses maiņu. Savukārt otrs jautājums bija par tiesas un administratoru kompetences nošķiršanu. Maksātnespējas administratora pienākums ir atvieglot tiesas darbu un sniegt patiesu informāciju, bet praksē maksātnespējas administratori nav izpildījuši savu pienākumu un rīkojušies vairāk kā parādnieka vai kreditoru aizstāvji, secinājusi darba grupa.

AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs uzsvēra, ka Civillietu departamenta skatījums ir tāds, ka ziņojums 90% apmērā atkārto to, ko departaments Tieslietu padomei rakstījis jau pirms pusgada. Tiesnesis Strupišs pauda, ka pētījuma rezultāts viņu neizbrīna. "Rezultāts ir savādāks nekā pirms nedēļas parādījās presē, ka ziņojuma autori ir nobijušies, ka tiek slēptas kļūdas, vilšanās un objektivitātes trūkums – nē, nekā tāda nav," sacīja Strupišs.

Kļūdas, kas atklātas analizējot nolēmumus, sadalījušās divās lielās grupās. "Neviens jau nesaka, ka kļūdas nebija, kļūdas bija, jo AT, jau atceļot spriedumus, atzina, ka kļūdas jau ir," piemetināja Strupišs. Viena grupa ir nopietni trūkumi, par kuriem, ja nebūtu noilgums, varētu skatīt arī disciplinārlietas ierosināšanu. Tie ir gadījumi, kad tiesnesis pats nav izpētījis visus lietas materiālus, ko lēmis pievienot lietai. Tie pamatā ir gadījumi, kad kreditori iebilduši un norādījuši uz iespējamiem fiktīviem kreditoriem, kas pieteikti, vai arī fiziskās personas maksātnespējas procesā sešus mēnešus pirms procesa ierosināšanas fiziskā persona ir uzdāvinājus kādam radiniekam nekustāmo īpašumu. Un šī informācija ir lietā, bet tiesnesis tam nav pievērsis uzmanību. Savukārt 12 lietas ir īpaši aizdomīgas un trīs no tām prasoties pēc īpašas pārbaudes.

Tiesu administrācijas pārstāve Līga Lapiņa sacīja, ka saistībā ar šīs kategorijas lietu izpēti Tiesu administrācija veikusi Tiesu informācijas sistēmas (TIS) auditu. Tajā secināts, ka 82% gadījumos maksātnespējas procesa lietas dalītas datorizēti, bet 18% gaidījumu ir izmantota manuāla lietu sadale. Tiesu administrācija secinājusi, ka nejaušības princips ir nodrošināts, ja izmantota automatizēta lietu sadale, tāpat analizēti manuālās sadales iemesli, jo tā ne vienmēr liecinot par ļaunprātīgu rīcību. Visbiežāk tai ir objektīvi apstākļi. Par iemesliem konstatēts, ka tiesās par šīs kategorijas lietām ir izveidots savs saraksts un lietas dala pēc šī saraksta, lai katrs tiesnesis, kas skata šīs kategorijas lietas, saņem vienādu lietu skaitu. Tāpat par iemeslu manuālai lietu sadalei kalpo TIS nepieejamība vai kļūdas paziņojums, kā arī pašu ievadīto datu kvalitāte no tiesu darbinieku puses. Piemēram, tiesnesis ir ilgstošā prombūtnē, bet tas nav norādīts sistēmā. Līdz ar to lietu nākas pārdalīt.

Bičkovičs žurnālistiem skaidroja, ka ziņojums tiks publiskots, kā arī nosūtīts Ģenerālprokuratūrai, lai tā iepazīstas ar tā saturu. Bičkovičs atzina, ka ziņojumā parādās arī konkrētas lietas, kurās nav izskaidrojama tiesnešu rīcība. Tās esot lietas, kas rada aizdomas par negodprātīgu rīcību. Tā kā runa ir par pietiekami seniem notikumiem, tad tiesnešu saukšanai pie disciplināratbildības ir iestājies noilgums, bet runa var būt par iespējamiem kriminālprocesiem, kas tagad atkarīgs no prokuratūras, liecināja AT priekšsēdētāja teiktais.

Jau ziņots, ka Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pērn decembrī Augstākās tiesas (AT) plēnumā aicināja departamentus izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām. Bičkovičs uzskatīja, ka ir būtiski saprast, vai no 2008. gada līdz 2014.gadam situācija, par ko vēstīja žurnāls "Ir", ir aktuāla arī šobrīd, kad ir mainījusies gan tiesnešu profesionālās novērtēšanas kārtība, gan maksātnespējas procesa regulējums.

Tieslietu padome sēdē 22. janvārī un 5. februārī lēma, ka, lai gan kopš 2014. gada ir notikušas būtiskas izmaiņas tiesiskā regulējuma un tiesvedību jomā, veikt padziļinātu laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam pirmās instances pieņemto lēmumu izpēti maksātnespējas lietās. Tieslietu padome aicināja AT, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, un nepieciešamības gadījumā izlases veidā veicot arī to lietu izpēti, kurās protests nav iesniegts. Tāpat Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju sadarbībā ar Tiesu administrāciju veikt pārbaudi par tiesnešu specializāciju un lietu sadali maksātnespējas jomā pirmās instances tiesās laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam.

Iepriekš vēstīja žurnāls "Ir", septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikuma ir nomainījuši adresi , kas ir aptuveni 10% no visiem procesiem.

Kā rakstīja žurnāls, bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, turklāt daudzas "ceļojošās" firmas nonākot pie šaura tiesnešu loka. Žurnāls saskaitījis 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši desmit vai vairāk šādu procesu.

Kā rekordists izcēlies tagadējais Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, pie kura nonācis vislielākais "ceļojošo" firmu skaits ar vairāk nekā 240 miljonu eiro kopējām parādsaistībām, un viņa lēmumus maksātnespējas lietās AT visbiežāk atcēlusi pēc protestiem par likumpārkāpumiem, vēstīja "Ir".

Nedaudz no Bula atpaliekot tagadējā Latgales priekšpilsētas tiesnese Jolanta Zaškina. Tāpat starp visvairāk šādu lietu izskatījušajiem tiesnešiem tiek minēta kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece. Pret Zaškinu 2008.gadā Tieslietu ministrija bija ierosinājusi disciplinārlietu saistībā ar pārkāpumiem maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos, tomēr to izbeidza. Savukārt Grebežniece saņēmusi rājienu pēc tam, kad otro reizi bija nelikumīgi rīkojusies, pasteidzoties nomainīt uzņēmuma tiesisko statusu, iekams AT izskatījusi protestu, kas iesniegts par viņas iepriekšēju lēmumu.

Žurnāls secināja, ka starplaikā pēc tieslietu ministra amata atstāšanas un pirms atkārtotas atgriešanās tajā 2010.gadā "ceļotājfirmu" maksātnespējas procesos pelnījis arī tagadējais Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), sniedzot advokāta pakalpojumus. Žurnāls konstatējis vismaz divus šādus gadījumus. Abi uzņēmumi neilgi pirms maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības mainījuši adresi , un abi kreditoru sapulces organizējuši Rīgā, Antonijas ielā 7. Tā tolaik bija prakses vieta maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa kolēģiem, vēlākajam nacionālās apvienības ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim.