Krišjāņa Barona ielas specifika paredz to, ka būvniekam ik pa laikam nāksies remontēt dažādus defektus, tostarp "izlēkušus" bruģakmeņus, intervijā Latvijas Radio teica Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.
"Atšķirībā no jebkuras citas būves, ielas ekspluatē arī būvniecības laikā. Barona iela ir specifiska, jo posms tuvāk Vecrīgai atrodas uz izbijušas upes gultnes. Apakšzemes komunikācijas dažviet nav remontētas gandrīz gadsimtu. Skaidrs, ka iela ir pakļauta riskam, jo zem zemes notiek svārstības. Vibrācijas rada tramvajs. Tāpēc bruģakmens viegli pakļaujas kustībai," teica Jakrins.
"Ielu ekspluatācijā ir pieņēmusi Rīgas pilsētas būvvalde. Joprojām spēkā ir garantijas laiks, tāpēc šobrīd radušos defektus novērš būvnieks. Nav nekāds brīnums, ka pa akmenim "izlec". Būvnieks to dažās dienās novērš," pauda Jakrins.
Barona ielu ekspluatācijā nodeva šā gada maija nogalē – trīs gadus pēc remontdarbu sākšanas. Lai gan ietves būvniecība noslēdzās 2016. gada rudenī, dažādu defektu dēļ ielu ekspluatācijā nepieņēma divus gadus.
Jau vēstīts, ka Barona ielas rekonstrukcija sākās 2015. gada septembrī.
Barona iela ir izbūvēta 1858. gadā, tās seguma lielāko daļu veido bruģis, kas ir atzīts par kultūrvēsturisku mantojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
