Šie MK noteikumi izdoti saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto kārtību par valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) otrdien preses brīfingā pirms valdības sēdes medijiem norādīja, ka priekšvēlēšanu laikā dzirdējusi saukļus: "vai nu tu esi sociālo iemaksu maksātājs un tev ir viss, vai arī neesi un tev nav nekā," kas esot maldinoša informācija.
Veselības ministrija uzsver, ka pamata grozs ir "pietiekami liels," savukārt pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs ir "būtiski lielāks".
Kas ir pamata grozā?
Veselības aprūpes pamata pakalpojumu grozā neapdrošinātajiem iedzīvotājiem ietilpst neatliekamā medicīniskā palīdzība, pilna ģimenes ārsta aprūpe (tai skaitā profilaktiskā aprūpe, vakcinācija, mājas vizītes), ar ģimenes ārsta nosūtījumu veiktie diagnostiskie izmeklējumi, grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība, valsts organizētais vēža skrīnings, hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas, perioneālās dialīzes procedūras, kā arī ārstniecība un kompensējamās zāles personām ar onkoloģisku saslimšanu, psihisku slimību, atkarībām, cukura diabētu, infekcijas slimībām.
Vēža pacientiem pienāksies arī "zaļā koridora iespējas" un medicīniskā rehabilitācija. Tāpat uz visiem attieksies programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Kāda ir atšķirība pilnajā un nepilnajā grozā? Veselības ministre Čakša ieskicēja piemēru: ja cilvēks nav apdrošināts, viņš saņems pilnu ģimenes ārsta pakalpojumu, taču, ja viņam ir, piemēram, smaga nieru saslimšana un nepieciešama ārsta speciālista – nefrologa konsultāciju, viņam būs jāmaksā pilna maksa, piemēram, 40 eiro par konsultāciju, nevis pacienta līdzmaksājums 4,27 eiro kā apdrošinātajiem. Tāpat arī, iespējams, nepieciešamas var būt valsts kompensējamās zāles, kas neapdrošinātajiem jāpērk par pilnu cenu, kā arī, iespējams, vajadzīga uzturēšanās slimnīcā, par ko jāmaksā pilna maksa.
Izdevīgāk nekā Igaunijā
Veselības ministre arī atzina, ka "šobrīd ļoti izdevīgi nosacījumi, lai pieteiktos valsts apdrošināšanas sistēmai". Pēc Veselības ministrijas (VM) aplēsēm, iedzīvotāju skaits, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, varētu būt ap 30 000, taču, kā norādīja ministre "to redzēsim, kad visas sistēmas būs savienojušās.
"Ja mēs skatāmies uz šiem 30 000, kopējais apjoms, kas varētu tikt samaksāts, varētu būt līdz septiņiem miljoniem eiro, bet te vairāk runa par principu," sacīja Čakša. Ministrei kā ārstei šāda grozu dalīšana līdz galam neesot pieņemama, "bet šis ir labs kompromiss, kā izejam uz to, lai veselības aprūpe ir labi, vismaz stabili finansēta".
Tiesa, sociālo iemaksu neveicējiem ir iespējas veikt brīvprātīgās iemaksas. 2018.gadā tās ir 51,6 eiro gadā, 2019. gadā – 154,8 eiro, 2020.gadā – 258 eiro. Ja šādu kārtību neievēro, personai, kura izvēlas pievienoties vēlāk, jāmaksā par iepriekšējiem diviem gadiem.
Čakša arī norādīja – salīdzinājumam Igaunijā šāds maksājums par vienu gadu ir aptuveni 1900 eiro. Turklāt vairākās valstīs neapdrošinātajiem pienākas tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kam pienāksies pilnais grozs?
Automātiski apdrošinātas tiks divas lielas iedzīvotāju grupas: legālie darba ņēmēji, kuri veic valsts obligātās sociālās iemaksas, kā arī personas, kuras apdrošinās valsts. Tā ir 21 iedzīvotāju grupa, tajā skaitā, bērni, pensionāri, skolēni, pilna laika studenti, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, mūki un mūķenes, orgānu donori, audžuvecāki, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecumam, viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem, kā arī vēl atsevišķas citas iedzīvotāju grupas.
Viņiem pienāksies tā dēvētais pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs, kurā būs arī ārstēšana slimnīcā un dienas stacionārā, kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, ārstu speciālistu palīdzība, medicīniskā rehabilitācija, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, laboratoriskie un diagnostikas izmeklējumi ar ārsta speciālista nosūtījumu un vēl atsevišķi citi pakalpojumi.