Tieslietu padomes ekspertu komisijas pārmetumi esot izdomājumi, pauž tiesnesis Buls  (23)

Pēc tiesneša vārdiem, "par vērtējumu un tajā norādītajiem apstākļiem un izdomājumiem lai atbild tā sastādītāji, it īpaši tās personas, kas nepiekrita vērtējumiem". Buls uzsvēra, ka, pildot amata pienākumus, viņš ziņojumā minētās personas, piemēram, Māri Sprūdu saticis tikai tiesas sēžu zālēs kā lietas dalībniekus.

Buls piebilda, ka kopš 2015. gada neizskatot maksātnespējas lietas.

Savukārt Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča skaidroja, ka ziņojumā analizēts laiks, kad Buls un Valija Grebežniece strādājuši citās tiesās. Viņa apstiprināja, ka Buls vairs neskata maksātnespējas lietas, bet Grebežniece joprojām tādas skata, jo nav bijis likumīga pamata likt viņai to nedarīt.

Pašas Grebežnieces komentāru par ziņojumu līdz šim nav izdevies iegūt, jo līdz septembra vidum viņa atrodas atvaļinājumā.

Savukārt pašreizējā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica ar preses pārstāves starpniecību norādīja, ka saskaņā ar ziņojumā minēto viņas pārraudzībā bijušajos maksātnespējas procesos tika atrasti mazāki pārkāpumi, proti, tie nav bijuši vispār vai arī mazāk nozīmīgi, bet nopietnas kļūdas neesot pieļautas.

Krēvica akcentēja, ka no ziņojumā norādītajām lietām četrās lietās iesniegti protesti, vienā lietā protests atsaukts, trijās nolēmumi atcelti un Augstākā tiesa savos nolēmumos devusi savu vērtējumu.

Jau vēstīts, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Buls, Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Par tiesneša Raimonda Bula skatītajiem maksātnespējas procesiem ekspertu atzinumā rezumēts, ka viņš konsekventi ir paļāvies uz administratoru sniegtajiem atzinumiem. Ekspertu ieskatā no 12 lietām četros gadījumos atceltajos nolēmumos un vienā nolēmumā, kas nav skatīts Augstākajā tiesā, saskatāmas nopietnas kļūdas, ko neizskaidro normatīvā regulējuma nepilnības. Kopumā Buls no 2008.-2014. gada izskatījis 1970 lietas, no tām 1419 - civillietas.

Viens no ekspertiem Helmuts Jauja, savā secinājumā norādījis, ka Bula gadījumā trīs gadījumos var runāt par klajiem likumpārkāpumiem - atceļot kriminālprocesuālu drošības līdzekli civilprocesa ietvaros SIA "Dzimtā Sēta" maksātnespējas procesā, neargumentēti noraidot kreditora sūdzību par acīmredzami nepamatotu administratora lēmumu neatzīt prasījumu SIA "Troja Immobilien" maksātnespējas procesā un nenosakot termiņu prasības celšanai, kā arī pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu personai, kura bija nobēdzinājusi mantu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas.

Jauja arī piezīmējis, ka "[..] analizētie nolēmumi drīzāk apstiprina nekā atspēko aizdomas par tiesneša Bula īpašo saikni ar Māra Sprūda grupējuma administratoriem. Četrās no analizētajām lietām maksātnespējas administratora statusā bija pats Māris Sprūds vai ar viņu saistīts administrators Aigars Lūsis, Ilze Gulbe". Eksperts piebilda, ka turklāt trijās no šīm četrām lietām parādniekam tika īsi pirms pieteikuma iesniegšanas mainīta juridiskā adrese uz Rīgas Centra rajonu. Ņemot vērā to, ka visas lietas, kurās tika mainīta adrese, bija ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) lietas, kurās administratoru izvēlas pats parādnieks, vienīgais loģiskais izskaidrojums šādai sistemātiskai adrešu maiņai ir tikai vajadzīgās tiesas piekritības iegūšana.

Par Grebežnieci ekspertu secinājumā norādīts, ka viņa 2008.-2014. gadā izskatījusi 1680 lietu, no tām 1360 civillietas. No desmit lietām, kas apskatītas - četrās konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā trīs sistemātiski viena veida pārkāpumi.

Savukārt Jauja norādījis, ka "[..] uzkrītoša ir tiesneses Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu. Tiesnese ir skatījusi kopā 13 ĀTAP un TAP lietas, kurās administrators bija Bērziņš, vēl vienā lietā administrators bija Lūsis, kurš praktizēja vienā birojā ar Bērziņu." Jauja arī uzsver, ka nevar vērtēt kā nejaušību apstākli, ka septiņās no 14 lietām TAP/ĀTAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainījis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritīga Siguldas tiesai.

Turpretim par Jolantu Zaškinu eksperti norādījuši, ka viņa 2008.-2014. gadā izskatījusi 2742 lietas, no tām 2156 lietas. Abās ekspertu vērtētajās lietās tiesnese ir pieļāvusi nopietnas kļūdas.

Savukārt Jauja secinājumos norādījis, ka abās ekspertu apskatītajās lietās tiesnese izvēlējusies tādu risinājumu, kas formāli atbilst likuma burtam, bet pēc būtības noved pie netaisnīga risinājuma, ko ir apstiprinājis Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments, atceļot tiesneses nolēmumus. Jauja arī izcēla faktu, ka apstākļi, kādos pie Zaškinas nonāca "Winergy" lieta, rada pamatotas aizdomas par to, ka tiesnesei varētu būt bijusi kāda neatļauta vienošanās ar šīm personām par lietu labvēlīgu izspriešanu. Zaškina arī bija saistīta ar SIA "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesu.

Eksperts skaidro, ka abos gadījumos praktiski visi nolēmumi, kas ir pieņemti strīdīgā situācijā, ir bijuši par labu personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu, pamatojot to ar likuma burtu, lai gan likuma gars pieļāva un pieprasīja diametrāli pretēja lēmuma pieņemšanu.

Eksperti arī aplūkoja tiesnešu Ilmāra Dzeņa, Daiņa Plauža un Ivetas Krēvicas pārraudzībā bijušos maksātnespējas procesus, kuros tika atrasti mazāki pārkāpumi, ko eksperti, izņemot Kalvi Torgānu, neraksturoja kā nopietnus.

Jau vēstīts, ka no 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, pirmdien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Viņš arī norādīja, ka ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai.