Rīgas dome atliek lemšanu par Sprūdam piederošo īpašumu iegādi  (2)

Pagājušajā pirmdienā, 20. augustā, RD Pilsētas īpašumu komiteja atbalstīja četru zemesgabalu iegādi, kas nepieciešami Skanstes revitalizācijas projekta pirmās kārtas īstenošanai.

Sprūdam un ar viņa ģimeni saistītam uzņēmumam AS "Projekts B10" pieder trīs no šiem zemesgabaliem. Īpašumi novērtēti 443 905 eiro apmērā.

Vēstīts, ka prokuratūra ir uzlikusi arestu Sprūda un "Projekts B10" mantai, tāpēc RD īpašumus pagaidām nevarētu iegādāties tik un tā.

"Pamatojoties prokuratūras paziņojumu, lai notiktu darījums ar akciju sabiedrībai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, ir nepieciešama prokurora piekrišana. Līdz ar to mēs plānojam vērsties prokuratūrā, lai saņemtu akceptu veikt darījumu arī ar "Projekts B10" īpašumiem," sacīja Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Zemesgabalus Laktas ielā 40, Bukultu ielā un Lapeņu ielā 5 nepieciešams atsavināt, jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka brīdī, kad RD iecerējusi Skanstes attīstības projektu nodot ekspluatācijā, visai apbūvētajai zemei jābūt pašvaldības īpašumā.

RD Pilsētas attīstības departaments prognozē, ka pirmās būvniecības aktivitātes Skanstes revitalizācijas projektā varētu sākties nākamā gada sākumā, bet noslēgties 2022. gada nogalē.

Ziņots, ka Sprūds ir apsūdzēts par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljona eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.

Vēstīts, ka par spīti RD opozicionāru bažām par "ABLV Bank" stāvokļa ietekmi uz projektu Finanšu un administrācijas lietu komiteja februārī apstiprināja ieceri novirzīt 10 miljonus eiro Skanstes teritorijas attīstīšanai.

Martā VARAM ļāva uzsākt Skanstes rajona teritorijas lokālplānojuma īstenošanu.

Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 10 miljoni eiro. Šo summu veido Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 5,1 miljona eiro apmērā un RD finansējums 4,9 miljonu eiro apmērā.

Skanstes rajonā par šiem līdzekļiem iecerēts izbūvēt vairākas ielas un ietves, izveidot inženierkomunikāciju sistēmu, izrakt kanālu gar Lapeņu ielu un bijušo mazdārziņu teritoriju, kā arī ap šo kanālu izveidot parku. Izmaksās iekļauta arī autoruzraudzība, būvuzraudzība un projekta reklamēšana.

Kā ziņots, "ABLV Bank" akcionāri februāra beigās pieņēma lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju. Lēmums pieņemts pēc tam, kad bankas darbību bija paralizējis ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ierosinājums ieviest sankcijas pret "ABLV Bank" – liegt bankai izmantot ASV dolāru korespondentbanku pakalpojumus un tādējādi neļaut piekļūt ASV finanšu sistēmai.

"ABLV Bank" krahs nozīmē, ka apstāsies arī "New Hanza" kvartāla būvniecība Skanstes rajonā, jo caur meitasuzņēmumu "Pillar" viens no lielākajiem investoriem šajā projektā ir tieši "ABLV Bank".

"ABLV Bank" gan nav vienīgais investors Skanstes rajonā. Vairāk nekā 10 attīstītāji ir apvienojušies Skanstes attīstības aģentūrā, kuras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags portālam "Delfi" iepriekš skaidroja, ka kopumā Skanstes apkaimes attīstības plāni neapstāsies.

Kā uzsvēra Vanags, ''New Hanza'' ir nozīmīgs Skanstes attīstības projekts, taču tas aizņem tikai 11% no apkaimes kopējās platības. ''''New Hanza'' ir lielisks projekts, ir jāpārvar grūtības un jāmeklē šī projekta īstenošanas veidi jaunajā situācijā,'' teica Vanags.

Arī vairāki nekustamo īpašumu jomas eksperti uzskata, ka "New Hanza", visticamāk, izdosies realizēt. Neesot izslēgta arī attīstītāja maiņa. Līdz šim Skanstes attīstībā investēti 245 miljoni eiro.

Arī pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" nav nobažījusies par Skanstes nākotni, jo gandrīz 100 miljonu eiro vērto Skanstes tramvaja projektu uzņēmums neplāno apturēt.

Portāls "Delfi" jau vēstīja par Skanstes rajona attīstības scenāriju, kur līdz 2024. gadam darbavietu skaitu no 8000 plānots kāpināt līdz 37 000. Viens no "ABLV" lolotajiem objektiem bija 30 miljonu eiro vērtais Laikmetīgās mākslas muzejs, kas nu ir iesaldēts.