Valsts prezidenta atklāta ievēlēšana gūst konceptuālu Saeimas deputātu atbalstu  (99)

"Par" grozījumiem balsoja 82 deputāti, pret bija viens deputāts – Askolds Kļaviņš (ZZS). Balsojuma rezultāts tika uzņemts ar deputātu aplausiem. Nebalsoja Valdis Kalnzols (ZZS), Viktors Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts; vēlēšanās kandidēs no ZZS) un Juris Vectirāns (ZZS).

Šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Lai veicinātu sabiedrības lielāku uzticēšanos Saeimai, nepieciešams nodrošināt darba procesa caurskatāmību. Balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, Satversmes grozījumu anotācijā atzīmējuši tā autori.

Likumprojektu par grozījumiem Satversmē iepriekš Saeimā iesniedza Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

Edvards Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts; LRA premjera amata kandidāts) debašu sākumā atskatījās uz jautājuma par atklātu prezidenta ievēlēšanu attīstības gaitu. Tāpat viņš iepazīstināja deputātus ar plānu, kā rīkoties, lai grozījumus paspētu pieņemt 12. Saeimas laikā.

"Kā liecina vēsture, prezidenti Latvijā izraudzīti Latvijai apkaunojošā veidā – zoodārzā, viesnīcas numuriņā, un citur, ietirgoti Saeimas politiskajā tirgū, ievēlēti slēpti no sabiedrības acīm, aizklātā balsojumā," pauda Smiltēns.

Atklāta prezidenta ievēlēšana ir Saeimas goda jautājums. Ja 4. oktobrī grozījumi netiks pieņemti un nosūtīti Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, tad šī 12. Saeima ir nederīga, kritisks bija deputāts.

Tribīnē kāpa arī deputāte Lolita Čigāne (V), kura aicināja partiju "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) balsot "par" grozījumiem.

Parlamentārietis Gunārs Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no ZZS) piekrita iepriekš deputāta Valda Kalnzola (ZZS) paustajam, ka aizklātās vēlēšanas pēc savas būtības ir visdemokrātiskākās. Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka ir pirmsvēlēšanu laiks, un aicināja katru balsot pēc saviem ieskatiem.

Romāns Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no "Saskaņas") pauda, ka partijas negrib zaudēt varu un negrib atdot savu varu tautai, lai tā pati ievēl savu prezidentu. Viņš grozījumos saskatīja "viltus mērķi". Prezidenta ievēlēšana atklāti neietekmēs neko, uzsvēra Mežeckis.

Kārlis Seržants (ZZS) atzina, ka "grēkojuši esam mēs visi" un Saeima ir zaudējusi sabiedrības uzticību. Tāpēc ir nepieciešamas atklātas prezidenta vēlēšanas.

Tikmēr Inese Lībiņa-Egnere (V) ar gandarījumu pauda, ka ir piepulcējušies jauni deputāti, kuri bija iepriekš noskaņoti kareivīgi "pret" šiem grozījumiem Satversmē. "Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu, varbūt ir attiecināms uz šo jautājumu, bet tā pa īstam es tam noticēšu 4. oktobrī," norādīja deputāte.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka "Saskaņa" vienmēr ir iestājusies par tautas vēlētu prezidentu un pie tā arī paliek, taču grozījumus Satversmē atbalstīs.

Savukārt Igors Pimenovs (S) ir apmulsis, ka virkne deputātu saskata šajos grozījumos glābiņu no vienošanās ar politiskiem spēkiem. Viņš uzsvēra, ka vienošanās notika, notiek un notiks. "Es gribētu pateikt, ka politisko spēku vienošanās notiks gan viesnīcās, gan zooloģiskajos dārzos, gan arī koalīcijas padomēs. Atšķirība starp zooloģisko dārzu un koalīcijas padomes sēdei nav nekāda," pauda deputāts.

Ringolds Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no NA) aicināja kolēģus balsot "par", taču brīdināja, ka labas izmaiņas nav gaidāmas. Arī viņš iestājās par tautas vēlētu prezidentu, norādot, ka prezidenta ievēlēšanas sistēmā ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas.

Vēstīts, ka valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Lai likums stātos spēkā, tas Saeimai vēl jāatbalsta divos lasījumos.