Partiju tēriņi soctīklos – līderes 'KPV LV', 'Saskaņa' un 'Par', izpētījis raidījums  (73)

Šīm partijām seko "Progresīvie", "Latvijas krievu savienība" (LKS), "Jaunā konservatīvā partija" (JKP), "Reģionu apvienība" (RA), Nacionālā apvienība (NA), "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

"KPV LV" reklāmām soctīklos tērējusi 45 726 eiro un internetā – 16 100 eiro, "Saskaņa" deklarējusi 37 377 eiro, "Par" tēriņi soctīkliem bijuši 14 380 eiro, bet internetā – 2783 eiro.

"Progresīvie" tērējuši 9734 eiro, LKS – 6870 eiro, JKP – 6410 eiro, RA – 4292 eiro, NA soctīkliem tērējusi 1321 eiro, internetā – 6995 eiro, JV soctīkliem tērējusi 2899 eiro, internetā – 8536 eiro, bet ZZS tērējusi 2537 eiro.

Raidījums atzīmē, ka partiju reklamēšanos avīzēs, žurnālos, uz ielas, autobusiem un tramvajiem partiju tēriņu uzraugam KNAB ir iespējams izkontrolēt salīdzinoši vienkārši – medijiem pirms kampaņas sākuma ir jāiesniedz ziņas, cik maksās reklāmas laukumi, partijām jāatskaitās, cik tās iztērē. Ja rodas šaubas par šmaukšanos, birojs var sākt izmeklēšanu, visas iesaistītās puses saukt uz pratināšanām, pieprasīt papildus dokumentus, ar tiesneša sankciju pat caurskatīt banku kontus. Savukārt interneta reklāmu uzskaite ir krietni sarežģītāka.

KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļa vadītāja Amīlija Raituma raidījumam atzinusi, ka "tie cipari, ko mēs publicējam mūsu mājas lapā, ir informācija, ko iesniegušas pašas politiskās partijas saskaņā ar likuma nosacījumiem partijām noslēdzot līgumu par plānotu aģitācijas materiālu izvietošanu tajā skaitā internetā, ja tas notiks par maksu ir jāiesniedz paziņojums par noslēgto līgumu. Mēs šo informāciju apkopojam un šīs kopsummas, ko partijas ir pašas nodeklarējušas un otra puse reklāmas pakalpojumu sniedzēji, kas ir nodeklarējuši, mēs to publicējam mājas lapā".

Tēriņu līderi "KPV LV" apgalvo, ka KNAB aprēķini ir nepareizi. Lai arī partijas līderu reklāmas jau nedēļām redzamas soctīklos, tam iztērēts esot maz. Artuss Kaimiņš raidījumam sacījis: "Kas ir no 9. jūnija līdz šodienai iztērēts. 2118 eiro ir iztērēti uz "Facebook". 1600 eiro ir iztērēti uz "Google". 188 eiro un 3 centi ir citi interneta pakalpojumi. Lūk."

Savukārt atbildīgais par "Saskaņas" kampaņu raidījumam nav gribējis atklāt, cik saskaņieši gatavojas tērēt sava tēla celšanai "Youtube" un "Facebook". Nav ticis arī izpildīts "Nekā personīga" dotais solījums atsūtīt piemēru, cik vienas reklāmas izvietošana internetā partijai izmaksā. Tā pat "Saskaņa" noraidījusi "RE:Baltica" žurnālistu atklāto kā vēl krietni pirms vēlēšanām Nils Ušakovs un citi saskaņieši tika pie milzīga sekotāju pulka soctīklos, kuri patiesībā bija neīsti mākslīgi izveidoti profili, kas tiek saukta arī par troļļu armiju.

Partijas "Saskaņa" preses sekretārs Edgars Danenbergsons raidījumam atzinis, ka nevar atklāt, cik līdzekļu plānots tērēt reklāmai internetā, "tāpēc, ka katru dienu šie te rādītāji aug un krīt un mainās un mums idejas aug kā sēnes. To es nevarēšu precizēt. To vajadzēs skatīties pēc tam, kad kampaņa būs noslēgusies."

Uz jautājumu, ja budžets netiek plānots, tad "tie griesti var pienākt ļoti ātri", viņš atbildējis, sakot: "var pienākt, bet mūsu grāmatvede ir ļoti advencēta persona šajā jautājumā. Tā kā ja nu gadījumā mēs tuvosimies, mūs par to brīdinās."

Raidījuma teikto, ka reklāmas speciālistu ieskatā "Youtube" un "Facebook" ir tumšā zona, kur ir iespējams apiet to, lai kontrolējošas iestādes nespētu tikt kā trešās puses pie datiem un partijas to šobrīd arī izmanto, viņš komentējis, sakot: "Absolūti garām. Jo mums ir ļoti konkrēti norādīts gan profīli, gan lapas, kurās reklāma tiek pozicionēta. Nav neviena trauksmes zvana izskanējis, ka mēs kaut kādā brīdī varētu kaut ko darīt paslepus".

Raidījums atzīmē, ka pirms vēlēšanām partiju vidē klejojuši dažādi darboņi, kuri piedāvājuši puslegālus un neafišējamus pakalpojumus kā audzēt popularitāti. Kādi aktīvisti pārdevuši nezināmā veidā iegūtu datu bāzi ar "Latvenergo" klientu kontaktiem un mobilo telefonu numuriem. Par to prasīti 80 000 eiro. Par krietni lielāku summu varēts nopirkt arī troļļu fermu pakalpojumus.'

AS "Latvenergo" rīcībā nav apstiprinājuma par uzņēmuma klientu datu nesankcionētu iegūšanu, kas ir izskanējusi raidījumā "Nekā personīga". "Esam nekavējoties reaģējuši uz izskanējušo informāciju, uzsākot iekšējo pārbaudi, kā arī ziņojot par to kompetentajām iestādēm," paziņojumā medijiem norāda "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere.

"Latvenergo" pārstāve arī norāda, ka datu bāzē neglabājas klientu sociālo tīklu kontakti.

Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (LRA) raidījumam sacījis, ka "ir piedāvājumi uz decembri, janvāra periodu. Mēs pat neielaidāmies tālākās sarunās, jo nosauktās summas svārstījās no 130 000 līdz 180 000 eiro par šādu vienu pakalpojumu, kas nodrošina troļļu fermas, troļļu armijas, nodrošina ļoti izvērstu kampaņu internetā, bet mums, ņemot vērā to, ka šāda finansējuma nav, tad mēs uzreiz šādus pakalpojumus atteicām"

"Nekā personīga" atzīst, ka pierādīt partiju slēptus maksājumus internetā ir ļoti grūti. Parametri, pēc kuriem tiek aprēķināta reklāmas cena ir ļoti dažādi – cik liela būs auditorija, kas to redzēs, kādas vecumu grupas cilvēkiem to novirzīt. Vai to rādīt tikai kādas mazpilsētas vai visas Latvijas iedzīvotājiem.

Tas būtiski ietekmē to, cik partijām katras konkrētās reklāmas izvietošana izmaksā. Šāda informācija ir pieejama tikai cilvēkiem, kas reklāmu ievieto un konkrētās platformas, piemēram, "Youtube" uzturētājiem. KNAB šos datus neredz. Kas arī neļauj aprēķināt patiesos partiju tēriņus internetā.

Pētnieciskās žurnālistikas centra "RE:Baltica" žurnālisti šobrīd veic savu partiju interneta reklāmu monitoringu portālā "Facebook". Izskaitļotie rezultāti rāda, ka visvairāk reklāmu izvieto "Saskaņa" un plašs partijas atbalstītāju tīkls.

Pētnieciskās žurnālistikas centra "RE:Baltica" pētniece Inga Spriņģe raidījumam sacījusi, ka apšauba KNAB spēju pārbaudīt, cik daudz partijas dara sociālajos tīklos, tāpēc ka "KNAB saka, ka viņiem ir kāds nezināms superierocis, ar ko viņi to var izdarīt. Kāpēc es par to šaubos, tāpēc, ka viņi neatklāj, kas tas par rīku ir un es nezinu nevienu citu pasaules valsti, kuriem būtu šādi rīki un tā ir globāla problēma. Tā nav tikai Latvijas problēma".

"Nākamais, kāpēc to ir ļoti grūti izdarīt, nav tā, ka uztaisot reklāmu, viņa tur mūžam paliek internetā. Piemēram, kā varētu televīzijā izkontrolēt. Līdz ar to, ja reklāma kādu laiku parādās, viņa tiek apmaksāta un pēc tam viņa pazūd. Līdz ar to es neticu, ka KNAB pēc vēlēšanām varēs nākt atpakaļ, iet cauri internetam, atrast kādu šo reklāmu. Un pēc tam vēl noskaidrot, cik par to ir maksāts, cik ilgi viņa bija parādījusies un kādai auditorijai viņa bija mērķēta – tā vispār ir neiespējamā misija," raidījumam atzinusi Spriņģe.

Neoficiāli izskanējis, ka KNAB iespējams nav spējis iegūt visu nepieciešamo informāciju no "Facebook", lai pilnvērtīgi varētu sākt partiju tēriņu uzskaiti. Biroja pārstāve šādus apgalvojumus noraida. Viņi kompānijai sūtījuši vairākas vēstules. Saņemta tikai viena atbilde. Kas tajā teikts un vai iegūts prasītais, KNAB gan skaidri nesaka, atzīmē raidījums.

KNAB redzes lokā šobrīd nonākusi partija "Saskaņa", kuras priekšvēlēšanu reklāmu tēriņi mēnesi pirms vēlēšanām sasnieguši jau 80% no atļautā pusmiljona eiro. Un šobrīd kampaņošanā internetā aktīvi iesaistījušies partijas cilvēki Latvijas reģionos, kas reklāmu izdevumus tikai turpina audzēt lielākus, vēsta "Nekā personīga".

KNAB pārstāve Raituma nav izslēgusi, ka limita pārsniegšanas gadījumā varētu tikt lemts par partijas kampaņas apturēšanu.

KNAB uzraugs premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka KNAB strādā labi un spēs iegūt informāciju, cik katra partija pirms vēlēšanām būs iztērējusi. Tomēr absolūti pelēkā zona palikšot "Youtube" platforma, kas ar Latviju sadarboties negrib.

Tikmēr KNAB, kurš cenšas skaitīt un pētīt iespējamos partiju tēriņus, aicina ikvienu, kurš pamana aizdomīgas un iespējams negodīgas partiju reklāmas, par to ziņot birojam.