Komisija konceptuāli atbalstīja deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikumus, ka šogad internetā tiks publicēta LPSR VDK 1988. gada telefongrāmata, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites karototēka, LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka, kā arī LPSR VDK aģentūras statistikā kartotēka. Par konkrētiem termiņiem komisija lems trešdien.
Paredzēts, ka jau nākamgad tiks publicēta plašāka dokumentu grupa, tostarp LPSR VDK aģentūras personisko un darba lietu reģistrācijas žurnāli, kā arī LPSRS VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiāli, kā arī citi dokumenti.
Trešdien komisija lems par grozījumu likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" otrajā lasījumā. Kā portālam "Delfi" pastāstīja deputāts Ritvars Jansons (NA), Saeima otrajā lasījumā par likumprojektu varētu lemt 20. septembrī, savukārt 4. oktobrī – īsi pirms 13. Saeimas vēlēšanām – likumprojekts varētu tikt skatīts galīgajā lasījumā.
Viņš uzsvēra, ka lēmums ir jāpieņem vēl 12. Saeimai. Jautāts, vai ir bažas, ka šī parlamenta sasaukumā tas varētu neizdoties, Jansons atbildēja, ka nav. "Ejot šo gaitu, kā mēs redzējām Cilvēktiesību komisijā, publicēšana tiks pieņemta, varētu būt nianses par datumiem, dokumentu grupām, [bet] principā lēmums tiks pieņemts," uzsvēra parlamentārietis.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde otrdien ilga vairāk nekā divas stundas. Tās pirmajā daļā nereti paaugstinātos toņos deputāti apmainījās ar viedokļiem, kuras no dokumentu grupām vajadzētu publicēt. Tāpat izskanēja pārmetumi Saeimas Juridiskajam birojam. Sašutis par biroja secinājumiem bija deputāts Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), kā arī parlamentārietis Ringolds Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts; kandidēs no NA).
Kaimiņš neizpratnē jautāja, par ko balsos Saeimas Juridiskā biroja pārstāve. Pēc šiem pārmetumiem Juridiskajam birojam vairākas deputātes atvainojās tā pārstāvei Kaimiņa vārdā.
Vēstīts, ka pagājušajā nedēļā komisija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja ieceri par bijušās VDK dokumentu publiskošanu internetā.
Kiršteina (NA) priekšlikumos likumprojektam uz otro lasījumu rosina noteikt, ka VDK dokumenti tiek publiskoti internetā ar pētnieciskiem komentāriem. Dokumentus rosināts digitalizēt un izvietot Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta jeb komisijas interneta vietnēs ar nepieciešamiem zinātniskiem paskaidrojumiem.
Kā skaidrots grozījumu anotācijā, 1991. gadā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu Latvijas PSR VDK darbība Latvijā tika izbeigta. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijas Valsts arhīvā (šobrīd Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienība) nonāca ievērojama daļa no VDK arhīva daļas arhīva dokumentiem.
Citi dokumenti, tai skaitā VDK lietvedības un operatīvās darbības dokumenti, nonāca citās institūcijās: Drošības policijā, Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.
Līdz ar to, kā skaidro likumprojekta autori, ļoti vērtīgie VDK dokumenti kā nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa netika nodoti mūžīgai glabāšanai kā vienots nedalāms kopums.
Pirmajā lasījumā likumprojekta mērķis ir šo kļūdu labot un panākt, ka VDK dokumenti kā nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, mūžīgi glabājami vienotā nedalāmā kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kur tie būs publiski pieejami šī likuma mērķu izpildei un pētniecībai.
Tāpat grozījumi paredz VDK dokumentu nodošanas kārtību un to glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī paredz VDK dokumentu publisku pieejamību un izmantošanu saskaņā ar Arhīvu likuma noteikumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
